Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar “European Electrification Action Plan” – stratēģiju, kurai jāpaātrina ekonomikas elektrifikācija un jāsamazina Savienības atkarība no importētā fosilā kurināmā. Īpaša vieta dokumentā atvēlēta transportam. Pēc Komisijas domām, elektromobiļiem nākotnē būtu jāpilda ne tikai transportlīdzekļa funkcija, bet arī mobilu enerģijas krātuvju loma, kas atbalsta elektroenerģijas sistēmu.

Jaunais plāns paredz, ka līdz 2040. gadam Eiropas Savienības ekonomikas elektrifikācijas līmenis pieaugs līdz 46%. Eiropas Komisija pārliecina, ka, pateicoties tam, izdevumus par fosilā kurināmā importu varētu samazināt pat par 260 miljardiem eiro gadā. Dokuments ir atbilde uz pieaugošajiem draudiem Eiropas energodrošībai, ko rada atkarība no naftas un gāzes importa, kā arī nestabilā ģeopolitiskā situācija.

Viena no svarīgākajām plāna jomām ir transports. Komisija uzsver, ka pāreja no iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļiem uz elektriskajiem ne tikai samazinātu CO₂ emisijas, bet galvenokārt mazinātu pieprasījumu pēc importētās jēlnaftas.

– “European Electrification Action Plan” publicēšana ir viens no svarīgākajiem politiskajiem signāliem, ko Eiropas Komisija ir raidījusi pēdējos gados. Dokuments apstiprina, ka elektrifikācija vairs nav tikai klimata politikas elements, bet kļūst par Eiropas energodrošības, rūpniecības konkurētspējas un ekonomiskās noturības pamatu, – saka Aleksandrs Rajhs, PSNM valdes loceklis.

Elektromobiļi kā energotīkla sastāvdaļa

Viens no interesantākajiem dokumenta pieņēmumiem ir jauns skatījums uz elektromobiļiem. Komisija vēlas, lai nākotnē tie pildītu arī enerģijas krātuvju lomu. Pateicoties viedās uzlādes un “Vehicle-to-Grid” (V2G) tehnoloģijām, akumulatoros uzkrāto enerģiju varētu atdot atpakaļ tīklā palielināta pieprasījuma periodos.

Saskaņā ar Komisijas analīzēm risinājumi, kuru pamatā ir viedā uzlāde un V2G, līdz 2040. gadam elektrisko transportlīdzekļu lietotājiem varētu sniegt vairāk nekā 44 miljardus eiro ietaupījumu gadā, vienlaikus samazinot nepieciešamību pēc dārgas elektroenerģijas tīklu paplašināšanas.

Līdz 2027. gada vidum Komisija plāno novērtēt V2G tehnoloģijas ieviešanas pakāpi dalībvalstīs. Pēc tam viedajai uzlādei būtu jākļūst par standarta iespēju, ko piedāvā enerģijas patērētājiem, un līdz 2027. gada beigām tiek apsvērta arī prasība integrēt jaunos elektromobiļus ar divvirzienu enerģijas plūsmas tehnoloģiju.

Lētāka enerģija lētāka kurināmā vietā?

Plāns paredz arī pasākumus, kuru mērķis ir palielināt elektroenerģijas konkurētspēju salīdzinājumā ar fosilo kurināmo. Komisija cita starpā ierosina reformēt enerģijas rēķinos iekļautās maksas un nodokļus, pakāpeniski atcelt subsīdijas fosilajam kurināmajam, kā arī mainīt tīkla tarifus, kuriem būtu jāatalgo elastīgs enerģijas patēriņš.

Būtisks stratēģijas elements paliek arī uzlādes infrastruktūras attīstība. Komisija paziņo, ka AFIR regulu pārskatīs jau 2026. gadā, kā arī veiks publiskā iepirkuma noteikumu analīzi, kas var novest pie bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvara palielināšanas publisko iestāžu autoparkos.

Vienlaikus Brisele vēlas paātrināt enerģijas krātuvju attīstību. Līdz 2030. gadam to kopējai jaudai Savienībā būtu jāpieaug no pašreizējiem aptuveni 55 GW līdz 200 GW. Komisija norāda arī uz nepieciešamību ātrāk attīstīt atjaunojamos energoresursus un kodolenerģētiku, kā arī modernizēt elektroenerģijas tīklus, ko tā uzskata par vienu no lielākajiem transformācijas šķēršļiem.

Līdztekus “European Electrification Action Plan” publicēšanai Eiropas Komisija nāca klajā arī ar ETS sistēmas grozījumu projektu. Tas cita starpā paredz spēcīgāku līdzekļu novirzīšanu rūpniecības investīcijām. Rūpniecības dekarbonizācijas bankai būtu jāatvēl 100 miljardi eiro, lai finansētu projektus, kas saistīti ar Eiropas rūpniecības dekarbonizāciju.