Bija laiks, kad daži ražotāji uz pārnesumkārbām līmēja uzlīmi ar uzrakstu „eļļa uz visu automobiļa mūžu”. No šodienas skatpunkta grūti novērtēt, vai tā bija inženiertehniskā optimisma izpausme, mārketinga triks vai vienkārši aprēķins, ka lielākā daļa autovadītāju nesagaidīs brīdi, kad šis solījums kļūs neizpildāms. Lai kā arī būtu — mehāniķiem, kuri šīs kārbas tagad remontē, ir savs viedoklis par šo jautājumu.

Transmisijas eļļa mehāniskajā pārnesumkārbā pilda divus uzdevumus, kas no pirmā acu uzmetiena var šķist pretrunīgi. Tā vienlaikus eļļo un dzesē. Eļļošana nozīmē berzes samazināšanu starp zobratiem, sinhronizatoriem un gultņiem — jo labāka eļļas plēve, jo zemākas darba temperatūras un lēnāks nodiluma temps. Dzesēšana ir cirkulācijas sekas: eļļa uzņem siltumu no vissmagāk noslogotajām detaļām un novada to caur pārnesumkārbas alumīnija vai čuguna korpusu. Kad eļļas līmenis pazeminās, abi šie procesi vienlaikus zaudē efektivitāti — un sākas nepatikšanas.

Eļļas problēma mehāniskajā pārnesumkārbā reti izpaužas pēkšņi. Blīvējumi noveco un zaudē elastību. Korpusi gūst mikrobojājumus, kurus īpašnieks nepamana kādas vieglas sadursmes laikā. Vertikālā sūkšanās caur bojāto simeringu paņem pa dažiem mililitriem ik pēc dažiem tūkstošiem kilometru — nemanāmi īsā laika posmā, nāvējoši garā. Pirms kāds vispār iedomājas pārbaudīt eļļas līmeni kārbā, gultņi jau mēnešiem var strādāt apstākļos, kuros to projektētais kalpošanas laiks saīsinās uz pusi vai vēl vairāk.

Šeit ir vēl viena problēma, par kuru runā reti, bet kura īpaši parādās kārbās, kas aprīkotas ar rūpnīcā noblīvētiem gultņiem — tā sauktajiem „mūža smērvielas” gultņiem. Šādiem gultņiem ir sava smērviela, kas ieslēgta starp blīvējošajiem diskiem. Pēc dažiem ekspluatācijas gadiem šo smērvielu pakāpeniski izskalo pārnesumkārbas eļļa, kas iesūcas caur blīvējumiem. Rezultāts ir neprognozējams: vienā gultnī paliek pietiekami daudz savas smērvielas, kas papildināta ar kārbas eļļu, bet blakus esošajā — gandrīz nekā. Divu identisku gultņu eļļošanas apstākļi vienā un tajā pašā kārbā var būt pilnīgi atšķirīgi — un nekāds ārējs mērījums to neatklās.

Transmisijas eļļas maiņa tur, kur ražotājs paredz šādu iespēju un kur ir noteces atvere, ir viena no lētākajām apdrošināšanas polisēm pret dārgu pārnesumkārbas remontu. Mehāniķim tā ir arī izcila diagnostiska iespēja, ko nedrīkst palaist garām: notecinātās eļļas krāsa, tās konsistence, smarža, bet galvenokārt metāla skaidu daudzums, kas savākts uz noteces aizbāžņa magnēta — tā ir informācija, kas par kārbas stāvokli pastāsta vairāk nekā ne viens vien izmēģinājuma brauciens. Tumši pelēka, lipīga eļļa, pilna ar metāla putekļiem, ir nepārprotams vēstījums. Tīra, tikai nedaudz patumšusi eļļa bez suspensijas ir signāls, ka kārba strādā godīgi un pagaidām nav bojājuma pazīmju.