Eiropas Savienība nav pietiekami tehnoloģiski un ekonomiski nobriedusi, lai atteiktos no iekšdedzes dzinējiem, apgalvo bijušais Orlen izpilddirektors un pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Daniels Obajteks. Viņš uzskata, ka pašreizējā Briseles politika saistībā ar enerģētikas pāreju ir nepareiza un ka vislielākās izmaksas maksās Kopienas nabadzīgākās ekonomikas valstis, tostarp Polija.

Jautājumu par automobiļu rūpniecības nākotni pēdējās dienās ir aktualizējuši dažādu Eiropas Parlamenta frakciju politiķi. Debatēs cita starpā ir iesaistījušies politiķi, kuri norāda, ka nesenie lēmumi spēcīgi vājina šo ekonomikas nozari. Ķīnieši un amerikāņi var gūt labumu no pārmaiņām.

– Eiropas Savienība ievieš dažādas direktīvas, ieviešot dažādus jautājumus, piemēram, attiecībā uz iekšdedzes dzinējiem, ka līdz 2037. gadam nedrīkstēs būt iekšdedzes dzinēju, un tāpēc tehnoloģiski tā nav izaugusi. Un šodien mums ir tas, kas mums ir, ka Ķīnas ekonomika mūs ļoti spiež automobiļu rūpniecībā, jo tiek ieviesti dažādi nosacījumi, kuriem Eiropas Savienība nav gatava un nav konkurētspējīga. – Eiropas Parlamenta deputāts Daniels Obajteks sacīja ziņu aģentūrai Newseria Biznes.

Bijušais Orlen prezidents cita starpā vērš uzmanību uz enerģijas cenu, kas nav konkurētspējīga un ir saistīta ar vairākām negatīvām sekām. Pēc viņa domām, runa nav par transformāciju, bet gan par “ideoloģiju”, kas saistīta ar Zaļā darījuma politiku.

– Es gribētu, lai Eiropa un arī es patiešām cīnītos par konkurētspēju, kaut vai ar Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Šodien šī konkurētspēja patiešām nozīmē, ka bagātāka Eiropa cīnās uz nabadzīgākas Eiropas nekonkurētspējas rēķina,” viņš teica.

Uz spēles ir likts jautājums par noteikumiem, kuru dēļ elektromobiļos izmantojamo bateriju rūpnīcas varētu ražot nevis Polijā, bet gan kontinenta rietumos. To ietekmēs jaunās direktīvas, kas dos priekšroku attīstītākām valstīm.

– Šis jautājums attiecas, piemēram, uz rūpnīcām, kas saistītas ar elektrisko automobiļu akumulatoru ražošanu. Mēs, poļi, esam lielākie elektrisko bateriju ražotāji, vieni no lielākajiem pasaulē, un līdz šim ikvienam, kas ražo elektriskās baterijas, bija jāuzrāda attiecīgās rūpnīcas enerģijas patēriņš. Eiropas Savienība, protams, ar direktīvu grozījumiem vēlas to mainīt, lai tas būtu konkrētās valsts enerģijas sadalījums. Rezultātā rūpnīcas Polijā beigs pastāvēt, jo tās būs mazāk rentablas, rūpnīcas tiks būvētas Francijā vai Vācijā,” brīdina Daniel Obajtek.

Pašlaik daudzās Eiropas Savienības valstīs notiek darba vietu samazināšana daudzās rūpniecības nozarēs, tostarp autobūves vai naftas ķīmijas nozarē. Daudzas rūpnīcas izzūd no Kopienas ekonomiskās kartes. Pēc politiķa domām, problēma ir enerģijas cenas, kas ietekmē ražošanas rentabilitāti.

– Šobrīd Eiropā tiek slēgta rūpnīca pēc rūpnīcas, un runa nav tikai par rūpnīcām, kas saistītas ar autobūves nozari. Šodien daudzās Eiropas ekonomikas jomās ražot Eiropā nav rentabli. Tā ir Eiropas problēma. Un tā vietā, lai pēc iespējas ātrāk ievēlētu komisārus, lai šis process notiktu ātri, jo mums ir jāpievēršas atsevišķu direktīvu atcelšanai, jo mēs faktiski pazūdam šajās direktīvās. – sacīja Eiropas Parlamenta deputāte no Juridiskās un tieslietu grupas.

Politiķis vērsa uzmanību uz atšķirībām tirdzniecībā starp ES un Ķīnu. Imports no Ķīnas uz Eiropu ir 500 miljardu eiro vērtībā, savukārt pretējā virzienā ES eksportē preces un pakalpojumus 300 miljardu eiro vērtībā.

– Ja Eiropa gada vai divu laikā ātri nemainīs virzienu, Eiropas rūpniecība vispār nebūs konkurētspējīga. Tas attiecas uz automobiļiem, uz visu naftas ķīmijas un ķīmijas rūpniecību, uz tērauda rūpniecību, uz visu, kas saistīts ar tērauda rūpniecību, uz elektrotehnikas rūpniecību kopumā. Tāpēc tā ir liela problēma visai Eiropas ekonomikai,” apgalvo Daniel Obajtek.

Politiķis uzsvēra, ka Eiropas ekonomikas stiprā puse varētu būt ar tehnoloģijām saistīti uzņēmumi. Šajā gadījumā ir nepieciešama pacietība un atbalsts, bez kura nebūs iespējams sasniegt priekšrocības.

– Sākumā šīs tehnoloģijas dažkārt nav rentablas, jo tās kļūst rentablas pēc ilgāka ražošanas perioda. Tāpēc šajā gadījumā ir jābūt noteiktiem atbalsta mehānismiem inovāciju jautājumos, jo tā ir iespēja konkurēt. Tas ir tas, kas atšķir Eiropas Savienību, ka tehnoloģiski tā virzās uz priekšu, bet tā nezina, kā to pārvērst ražošanā, un nezina, kā radīt tam piemērotus mehānismus,” viņš secināja.

Saskaņā ar Polijas Ekonomikas institūta publicētajiem datiem 2023. gadā visās Eiropas Savienības rūpnīcās tiks saražoti 12,1 miljons transportlīdzekļu. Pārrēķinot to globālajā tirgū, tas nozīmē 20 % tirgus daļu. Tajā pašā laikā Ķīnā no montāžas līnijām nobrauca 26,1 miljons automobiļu, kas nozīmē gandrīz trešdaļu (32 %) globālā tirgus.

Avots: Newseria Biznes.