SUV un crossover mode ir liekusi arvien vairāk autovadītāju domāt par savu automašīnu “bezceļu” īpašību uzlabošanu. Viens no biežāk apsvērtajiem paņēmieniem ir balstiekārtas paaugstināšana, t.s. lifts. Lai gan pirmajā brīdī tas šķiet kā vienkāršs ceļš uz lielāku klīrensu un brīvību ārpus asfalta, eksperti brīdina: tā ir modifikācija, kas nes gan priekšrocības, gan nopietnas sekas. Par to, kad balstiekārtas paaugstināšanai ir jēga, bet kad tā kļūst par apdraudējumu, stāsta Andžejs Voičehs Bučeks no uzņēmuma Bilstein – ilggadējs eksperts balstiekārtas sistēmu jomā.

Kāpēc autovadītāji paaugstina balstiekārtu?

Biežākais iemesls ir vēlme labāk tikt galā vieglā apvidū: uz grants ceļiem, vagās, piebraucamos ceļos pie ezera vai kalnos. Lielāks klīrenss nozīmē mazāku riska no šasijas bojājumiem un lielāku braukšanas brīvību ārpus asfaltētajiem ceļiem. Papildus, neliels lifts bieži ļauj uzstādīt lielāka diametra un agresīvāka protektora riepas, kas ievērojami uzlabo sajūgu pat automašīnās ar piedziņu tikai uz vienu asi.

Balstiekārtas paaugstināšanas trūkumi – fiziku nevar apmānīt

Automašīnas paaugstināšana nenes tikai ieguvumus. Lielākā problēma ir smaguma centra paaugstināšana, kas tieši ietekmē transportlīdzekļa vadāmību. – Paaugstinot balstiekārtu, paaugstinām smaguma centru. Tas var radīt lielākas problēmas bremzēšanā un pagrāvienos – brīdina Bilstein eksperts. Praksē tas nozīmē, ka automašīna sliktāk reaģē straujās manevros, ir pakļautāka noslieces un var agrāk zaudēt stabilitāti ārkārtas situācijās (piemēram, aļņa tests). Kā norāda Bučeks, pagrāviens, kuru pirms modifikācijas varēja droši veikt ar 90 km/h, pēc lifta var prasīt ātruma samazināšanu pat līdz 80 km/h.

Tehniskais risks: balstiekārta, pusasis un vārpsti

Pārmērīgs lifts var novest pie nepareizas balstiekārtas un piedziņas elementu darbības. Tas īpaši attiecas uz automašīnām ar neatkarīgo balstiekārtu. – Pārāk liela balstiekārtas paaugstināšana drastiski maina pusašu darba leņķus, kas var izraisīt to paātrinātu nolietošanos – skaidro Bučeks. Līdzīgas problēmas var attiekties uz kardānvārpstām un savienojumiem, īpaši ja modifikācija nav bijusi kompleksi plānota.

Starpliktnes – lētas, bet ne vienmēr labs risinājums

Lētākais un populārākais lifta veids ir starpliktnes, kas uzstādītas zem atspērēm vai McPherson kolonnām. Lai gan tās vilina ar cenu, ne vienmēr tās ir drošas. – Šis risinājums ir gan labs, gan slikts – viss ir atkarīgs no automašīnas un no tā, kas tālāk ar to notiek – uzsver eksperts. Dažās konstrukcijās nelielas starpliktnes (15–20 mm) nenegatīvi ietekmē amortizatora darbību. Citās tās var novest pie tā bojājuma vai balstiekārtas raksturojuma pasliktināšanās.

Kāds lifts ir drošs?

– Droša paaugstināšana lielākajā daļā SUV un crossover ir aptuveni 20–40 mm. Divas collas, tas ir, aptuveni 50 mm, jau ir augšējā robeža, pēc kuras sākas problēmas – uzsver Bučeks. Lielāki lifti prasa papildu elementus: garākas stabilizatora stiepnes, relokātorus, bet dažreiz pat iejaukšanos balstiekārtas ģeometrijā.

Drošība vispirms – testi un homologācija

Pretēji izplatītajiem uzskatiem, liftam nav jānozīmē drošības zaudēšana, ar nosacījumu, ka tiek izmantoti sertificēti risinājumi. – Mūsu paaugstināšanas amortizatori ir testēti apvidū, tiem ir pilnīga homologācija un tie saglabā braukšanas drošību – saka Bilstein pārstāvis. Būtiski ir arī veikt pilnīgu balstiekārtas ģeometriju pēc modifikācijas, ko bieži ignorē mazāk pieredzējušas darbnīcas.

Vai balstiekārtas paaugstināšanai ir jēga?

Jā – bet tikai tad, kad tā ir apzināta un mērena. Liftam ir jēga automašīnās, kas tiek izmantotas gadījumos ārpus asfalta, uz grants ceļiem vai vieglā apvidū. Tas tomēr nav laba ideja, ja:

• modifikācijai jābūt “cik iespējams augstai un cik iespējams lētai”,
• automašīna galvenokārt tiek izmantota dinamiskā braukšanā pa autoceļiem,
• tiek ignorēts ikdienas lietošanas komforts un drošība.

– Runa ir par to, lai droši nokļūtu pie ezera vai kalnos, nevis iznīcinātu balstiekārtu un ceļojuma komfortu – rezumē Andžejs Voičehs Bučeks.