Abiem dzinējiem ir gāzdales siksna, kas darbojas eļļas vannā. Abi ir mūsdienīgi, turbopūtēji trīscilindru agregāti ar tiešo degvielas iesmidzināšanu. Abi tiek montēti populāros kompaktos automobiļos, kas masveidā kursē pa Latvijas ceļiem. Tomēr viens no tiem daudz biežāk nonāk servisā gāzdales sistēmas problēmu dēļ nekā otrs. Kas tos atšķir?

Eļļas tīrība kā būtiskā atšķirība

„EcoBoost” dzinējā degvielas iekļūšana eļļā ir daudz labāk ierobežota nekā „PureTech” dzinējos. Tas nenozīmē, ka tās nav – katrs benzīna dzinējs ar tiešo iesmidzināšanu piedzīvo zināmu eļļas atšķaidīšanos ar degvielu, īpaši aukstā startēšanas laikā. Taču tur, kur „PureTech” pieļauj benzīna uzkrāšanos eļļā tādā apmērā, kas izraisa siksnas ķīmisku degradāciju, „EcoBoost” šo daudzumu uztur pietiekami zemu, tāpēc siksna darbojas daudz mazāk agresīvā vidē.

Efekts redzams servisa statistikā. „EcoBoost” agregātos nopietnākas gāzdales piedziņas problēmas parasti rodas pie ekstrēmas nobraukuma vai lietojot eļļas, kas neatbilst ražotāja specifikācijai – tas ir, servisa kļūdu gadījumā vai vienkārši intensīvas ekspluatācijas rezultātā, kas ievērojami pārsniedz tipisko intervālu. „PureTech” dzinējos gāzdales bojājumi dažkārt tiek diagnosticēti jau pēc 40 000–60 000 kilometriem pie standarta pilsētas ekspluatācijas un pareizi veiktas tehniskās apkopes.

Tā ir fundamentāla atšķirība sistēmas pamata izturībā – ne veiksmes vai konkrētā eksemplāra kvalitātes jautājums.

Kas ļauj „EcoBoost” labāk aizsargāt eļļu?

„Ford” gadiem ilgi pilnveidojis „EcoBoost” dzinējus, lielu uzsvaru liekot uz virzuļgredzenus blīvēšanu un sadegšanas kameras ģeometriju tā, lai degvielas iekļūšana telpā zem virzuļa tiktu samazināta līdz minimumam. Gredzena un cilindra sienas sistēmas blīvums aukstās startēšanas laikā, sadegšanas kameras forma, kas nodrošina labāku iesmidzinātās devas sadegšanu pat aukstā dzinējā, iesmidzināšanas parametru izvēle – visi šie elementi kopā veido dzinēju, kurā eļļas pannā nonāk ievērojami mazāk degvielas.

„PureTech” dzinējā sadegšanas kameras ģeometrijas un tiešās iesmidzināšanas raksturojuma kombinācija noteiktos ekspluatācijas apstākļos – īsi braucieni, auksta startēšana, zema darba temperatūra – rada lielāku degvielas daudzumu, kas ieplūst eļļā. Tieši tāpēc PSA 2016.–2017. gadā bija spiests mainīt „PureTech” gāzdales komplektu siksnas gumijas maisījuma sastāvu. Jaunais elastomērs ir izturīgāks pret benzīna iedarbību nekā sākotnēji lietotais materiāls – taču tas ir simptomātisks risinājums, nevis cēloņa novēršana.

Gumijas sastāva maiņa ir atzīšana, ka siksnas darba vides problēma pastāv un ir pietiekami nopietna, lai prasītu materiālu pielāgošanu. „EcoBoost” šīs izmaiņas nekad nav bijis vajadzīgas.

Ko tas nozīmē, izvēloties gāzdales komplektu?

Servisam, kas apkalpo „PureTech” dzinējus, praktiskais secinājums ir svarīgs: iegādājoties „PureTech” gāzdales komplektu, vienmēr pārbaudiet, vai tas pieder pie pašreizējās, pārskatītās paaudzes. Vecāki komplekti ar sākotnējo gumijas sastāvu var joprojām būt pieejami izplatītāju noliktavās un var maksāt mazāk – taču šāda komplekta montāža nozīmē piedziņas kalpošanas laika saīsināšanu jau no pirmās darba dienas.

Komplektu ražotāji, piemēram, „Continental”, skaidri apzīmē pārskatītos komplektus. Atsauces numurs var būt mainīts vai tam pievienots sufikss, kas norāda uz pārskatījumu. Pasūtot vērts to pārbaudīt.

„EcoBoost” gadījumā situācija ir vienkāršāka: standarta komplekts atbilstoši specifikācijai, pareizā eļļa nomainīta laikus, bez galējas nolaidības. Tas ir pietiekami.

Divi dzinēji, viena mācība

„EcoBoost” un „PureTech” salīdzinājums ir piemērs, kas parāda, ka līdzīga tehniskā koncepcija – siksna eļļā, tiešā iesmidzināšana, turbopūte – nenozīmē identiskas servisa prasības. Izpildījuma detaļas – blīvums, sadegšanas ģeometrija, materiālu izvēle – nosaka, cik agresīva ir siksnas darba vide un cik ātri tā degradējas.

Automehāniķis, kurš to saprot, nepieiet abiem dzinējiem ar vienādu procedūru un vienādu intervālu. Viņš pielāgo ieteikumus konkrētā agregāta un konkrētā transportlīdzekļa ekspluatācijas veidam atbilstošajai realitātei. Tā ir atšķirība starp servisu, kas veic darbības, un servisu, kas saprot, ko dara.