ASV un Eiropas Savienība oficiāli paziņoja par “tirdzniecības kara beigām”. Tomēr par šo mieru Eiropas ražotājiem, īpaši automobiļu nozares, būs jāmaksā dārgi. Jaunais līgums viņiem rada vairāk jautājumu nekā pārliecības – un nekādas atvieglojumus. Vai vienošanās patiešām atnesīs stabilizāciju, vai drīzāk padziļinās interešu dalījumu abās Atlantijas pusēs?

Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis noslēdza tirdzniecības līgumu, kurš – prezidenta Donalda Trampa teiktajā – būtu jāpabeidz visas domstarpības un jāievieš “lielākais darījums no visiem”. Tomēr Eiropā, īpaši automobiļu sektorā, entuziasms ir maigi sakot mērens. Jā, 15 procenti skan labāk nekā 30, bet tas joprojām ir nopietns slogs automobiļu un detaļu ražotājiem.

Jaunie nodokļi: mazāk nekā bija paredzēts, bet vairāk nekā bija

Svarīgākais vienošanās punkts ir pastāvīgas 15 procentu muitas likmes ieviešana lielākajai daļai preču, ko eksportē no ES uz ASV, ieskaitot automobiļus un automobiļu detaļas. Tas ir mazāk nekā iepriekš apsolītie 30% vai 27,5%, bet joprojām ievērojami vairāk nekā līdzšinējie 2,5% automobiļiem un 1,5% komponentiem, kas darbojas Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros.

Ursula fon der Leiena, Eiropas Komisijas vadītāja, pārliecina, ka noteiktā likme ir “skaidrs griestus, bez iespējas turpmāk paaugstināt” un ka līgums “ievieš paredzamību”. Automobiļu nozare tomēr neuzrāda hurā-optimismu – Eiropas automobiļi un detaļas vienkārši padarīs dārgākas Amerikas tirgū.

Nodokļi konkurētspējas vietā

Automobiļu nozare jau sen aicināja uz “nulle pret nulli” tipa vienošanos, tas ir, pilnīgu muitas atcelšanu abām pusēm. Šāds modelis daļēji tika veiksmīgi ieviests lidmašīnām, ķimikālijām, ģeneriskajiem medikamentiem, pusvadītājiem un dažiem lauksaimniecības produktiem. Bet automobiļi un detaļas? Diemžēl – pilni 15%.

– Tas var būt “labākais, ko varēja panākt”, lai gan, visticamāk, pats Tramps ir pārsteigts, ka ar saviem kliedzieniem un pirksta draudiem spēja izraudzēties tik daudz. Labi ASV, sliktāk Eiropai, lai gan pozitīvi paliek fakts, ka vismaz pagaidām attālinājās atvērtā tirdzniecības kara vīzija. Detaļu ražotājiem tas tomēr nozīmē lielākus izdevumus un mazāku konkurētspēju. Tik grūtā brīdī kā tagad tas nav laba ziņa, – saka Tomašs Bēbens, Automobiļu detaļu izplatītāju un ražotāju asociācijas (SDCM) valdes priekšsēdētājs.

Bet kā ar atvieglojumiem un aizsardzības mehānismiem?

Nozare vērš uzmanību uz to, ka ne visa informācija ir publiski pieejama un skaidra. Piemēram, līdz šim Eiropas piegādātāji varēja izmantot tā dēvēto kompensācijas mehānismu 232. sadaļas ietvaros. Tas ļāva atbrīvojumus no muitām, ja ASV automobiļu ražotāji izmantoja no ES importētās detaļas un nevarēja tās viegli aizvietot. Šim mehānismam bija jādarbojas līdz 2027. gadam.

Problēma ir tā, ka jaunajā vienošanās nav skaidrs, vai šie noteikumi turpina darboties. Nākamais jautājums ir vai uzņēmumiem būs jāmaksā 15%, pat ja tie ražo ASV?

Kad tas viss stāsies spēkā?

Jaunajai 15% likmei būtu jādarbojas no 1. augusta, saskaņā ar Baltā nama paziņojumu. Tā tiks ieviesta ar ASV prezidenta izpildu rīkojumu. ES pusē notiek darbs pie kopīgās deklarācijas – politiska dokumenta, bet juridiski nesaistošā.

– Amerikas Savienotās Valstis ieguva “skaistu līgumu”, bet Eiropa faktiski piekrita ievērojami sliktākiem nosacījumiem nekā tie, kas pastāvēja līdz šim. Automobiļu nozare tāpēc uz jauno vienošanos skatās ar piesardzīgu skepticismu. Atvieglojums? Varbūt īslaicīgs. Stabilitāte? Uz papīra. Viena lieta ir skaidra – Eiropas ražotāji un piegādātāji joprojām nezina, uz kā viņi patiešām stāv, un vai pēc brīža Tramps nemainīs prātu. Jau tagad no Baltā nama nāk balsis, ka ASV patur tiesības paaugstināt likmes, ja līgums – noslogots ar pienākumiem ES pusē – netiks realizēts prezidentu Trampu apmierinošā mērā, – pievieno Tomašs Bēbens.