Automobiļu detaļu atjaunošana ir tēma, kas pirmajā acu uzmetienā šķiet kā acīmredzams izvēles variants: ekoloģiska alternatīva jaunu komponenšu ražošanai un izdevīga finansiāla iespēja autovadītājiem. Realitātē situācija ir daudz sarežģītāka. Lai patiešām varētu runāt par ekonomiju – vai tā būtu ekonomiska, vai vides – šim procesam jāatbilst noteiktiem kvalitātes un tehnoloģiskiem nosacījumiem, apgalvo Stanislavs Butenko, CarRecycling valdes priekšsēdētājs.

Saskaņā ar CLEPA (Eiropas automobiļu piegādātāju asociācijas) ziņojumu, dažu komponenšu atjaunošana var samazināt CO₂ emisijas pat par 60% salīdzinājumā ar jaunu detaļu ražošanu. Tomēr šis efekts parādās tikai tad, kad pats process ir optimizēts enerģijas patēriņa, transporta un komponenšu kvalitātes ziņā.

– Ja enerģijas patēriņš demontāžas, tīrīšanas vai transporta laikā ir pārāk augsts, atjaunošana var izrādīties mazāk ekoloģiska nekā jaunas detaļas ražošana. Būtiska nozīme ir arī atjaunoto elementu izturībai un kvalitātei – biežākas avārijas ilgtermiņā var izraisīt lielāku vides slodzi, saka CarRecycling vadītājs.

Atjaunošanas ekonomika – kad tas atmaksājas?

No finansiālās perspektīvas atjaunošana bieži tiek uztverta kā izdevīgs risinājums – izmaksas parasti ir par 30-50% zemākas salīdzinājumā ar jaunu detaļu iegādi. Vecāku automobiļu īpašniekiem, kuriem nav pieejamas jaunas detaļas, atjaunošana reizēm ir pat vienīgā saprātīgā izvēle. No otras puses – mūsdienīgas elektroniskās komponentes, piemēram, vadītāja atbalsta sistēmas (ADAS) vai vadības moduļi, prasa precīzas procedūras, specializētu aprīkojumu un programmatūras atjauninājumus. To gadījumā atjaunošana var būt ne tikai dārga, bet arī riskanta, jo kļūdas var izraisīt nepareizu visa transportlīdzekļa darbību.

Standartu trūkums lielākais tirgus izaicinājums

Viena no galvenajām atjaunošanas nozares problēmām ir vienotu kvalitātes standartu trūkums. Kamēr daļa uzņēmumu strādā saskaņā ar OEM (oriģinālo detaļu ražotāju) procedūrām, citi izmanto zemu izmaksu remonta metodes, neņemot vērā nepieciešamos testus un materiālus. Tas izraisa milzīgas kvalitātes atšķirības, kas ietekmē lietotāju drošību un visas otrreizējās tirgus tēlu.

Saskaņā ar 2023. gada CLEPA ziņojumu, atjaunoto detaļu tirgus vērtība Eiropas Savienībā pārsniedza 10 miljardus eiro un aug aptuveni 6% gadā tempā. Visvairāk iegūst neatkarīgās darbnīcas un patērētāji no Centrālās un Austrumeiropas. Arī vietējais tirgus dinamiski attīstās. Saskaņā ar Automobiļu pārstrādātāju asociācijas datiem, pieprasījums pēc atjaunotajām detaļām pēdējo trīs gadu laikā pieauga par 24%, īpaši dīzeļdzinēju un komerciālo automobiļu segmentā.

– Automobiļu detaļu atjaunošana var būt izdevīga – gan maciņam, gan planetai. Tomēr nepieciešams, lai šis process tiktu veikts kontrolētā, pārredzamā veidā un saskaņā ar augstām kvalitātes normām. Bez tam atjaunošana kļūst tikai par provizorisku risinājumu, kas var radīt vairāk problēmu nekā ekonomiju. Šodien atjaunošana nav tik daudz nepieciešamība, cik apzināta izvēle – balstīta uz datiem, nevis intuīciju. Tas ir lēmums, kam jāņem vērā pilns produkta dzīves cikls, tā ietekme uz vidi un lietotāju drošība. Bet galīgā atbilde uz jautājumu: vai tas ir to vērts? – vienmēr jābūt atkarīgai no konkrēta gadījuma, rezumē Stanislavs Butenko, CarRecycling valdes priekšsēdētājs.