Šādi ieraksti jau ir parādījušies automobiļu garantijas aizsardzības nosacījumos, pagaidām galvenokārt amerikāņu zīmolu. Ja transportlīdzekļa īpašnieks neveiks obligāto programmatūras atjaunošanu, garantija viņa automobilim izbeigsies. Vai ražotāji tiešām var piemērot šāda veida ierobežojumus?

Par kāda veida atjaunošanu ir runa?

Vēl nesen transportlīdzekļa programmatūras atjaunošana varēja tikt veikta tikai specializētā servisā, pēc automobiļa kabeļa pieslēgšanas datu nesējam. Pašlaik arvien vairāk automobiļu modeļu ir aprīkoti ar datoru, SIM karti un sistēmu, kas spēj veikt attālinātus atjauninājumus (Over-the-air). Un tieši šis atjaunināšanas tips sāk radīt arvien lielākas pretrunas.

Transportlīdzekļa ražotāja garantijas nosacījumos var parādīties ieraksti, kas norāda, ka attālināti pieejamā atjauninājuma neuzstādīšana noteiktajā termiņā var izraisīt garantētāja atbildības izslēgšanu. Šādus ierakstus jau ir ieviesuši Tesla un General Motors (GM).

Drošības jautājums vai slazdas klientam?

No vadītāja perspektīvas atjauninājumu veikšanas piespiedu kārtā var tikt uzskatīta par papildu, apgrūtinošu pienākumu. Turklāt tas ir savdabīgs iejaukšanās produkta stāvoklī līguma noslēgšanas brīdī. Klients izmanto palubē sistēmas funkcionalitāti, kas var mainīties pēc atjauninājuma, kas uzskatāms par obligātu. Problēma tomēr ir plašāka, jo Over-the-air atjauninājumi var skart arī sistēmas elementus, kas atbild par braukšanas drošību. Tāpēc principā tiem vajadzētu uzlabot automobiļu šajā aspektā un aiztaisīt iespējamās, sistēmā atrastās robes. Atjauninājumu izmantošanai vajadzētu nodrošināt, ka automobiļš paliks drošs un izturīgs pret, piem., zādzībām (ne tikai paša transportlīdzekļa, bet arī tajā uzkrāto datu).

Tomēr nevar nosaukt par nepamatotiem automobiļu īpašnieku balsīm, kas uzskata, ka ražotāji no viņiem prasa pārāk daudz, draudot neatzīt garantiju transportlīdzeklī esošajiem defektiem. GM koncerna gadījumā transportlīdzekļa īpašniekam ir 45 dienas atjauninājuma uzstādīšanai no brīža, kad transportlīdzekļa integrētajā displejā parādījās informācija par tā pieejamību. Teorētiski pats atjauninājuma veikšana nav sarežģīta – pēc piekrišanas izteikšanas transportlīdzeklis pats ielādēs nepieciešamos failus un veiks uzstādīšanu (var gadīties, ka programmatūras uzstādīšanas laikā nebūs iespējams izmantot transportlīdzekli). Praksē tomēr ir zināmi uzstādīšanas pārtraukšanas vai failu ielādes neiespējamības gadījumi (galvenokārt interneta piekļuves trūkuma dēļ). Turklāt pretrunas rada īsais atjauninājuma veikšanas termiņš. Ja, piem., kāds neizmanto automobiļi ziemā vai izbrauc uz diviem mēnešiem, teorētiski pēc automobiļa ieslēgšanas pēc pārtraukuma var saņemt paziņojumu par sava automobiļa garantijas beigšanos. Tāpēc rodas jautājums: vai šāds automobiļa ražotāja prasības atbilst Eiropas Savienības tiesībām un patērētāju tiesībām?

Garantijas zaudēšana atjauninājuma trūkuma dēļ – vai tas ir likumīgi?

Pirmkārt vērts atšķirt divus transportlīdzekļa stāvokļa atbildības avotus: ražotāja garantiju, kas ir brīvprātīgs uzņemšanās, un pārdevēja atbildību par preces atbilstību līgumam, kas tieši izriet no ES noteikumiem. Garantijas gadījumā ražotājs tiešām ir tiesīgs veidot tās nosacījumus – tāpēc var izvirzīt prasību, lai lietotājs regulāri veiktu pārbaudes, nomainītu eļļu vai uzstādītu programmatūras atjauninājumus. Tomēr pat garantija nevar saturēt ierakstus, kas ir pretrunā ar noteikumiem, kas aizsargā patērētāju, vai nes aizliegto klauzulu pazīmes.

Saskaņā ar ES direktīvu 2019/770:

(…) Patērētājam ir pienākums uzstādīt ražotāja nodrošināto programmatūras atjauninājumu, ja tas ir skaidri paziņots un nepieciešams transportlīdzekļa atbilstības līgumam saglabāšanai. Ja lietotājs to nedara, bet vēlākās problēmas tieši izriet no šā atjauninājuma trūkuma, pārdevējs (bet ne obligāti ražotājs) par tām neatbild.

Tas nozīmē, ka ES tiesību sistēma jau ir ieviesusi digitālo produktu atjaunināšanas pienākumu – un mūsdienīgs automobiļš tieši ir šāds produkts. Tāpēc ir grūti atzīt par nelikumīgu pašu atjaunināšanas prasību. Strīds drīzāk attiecas uz to, cik tālu var sniegt tā ignorēšanas sekas.

Garantijas ierakstu gadījumā, kas pilnībā izslēdz garantijas aizsardzību atjauninājuma neuzstādīšanas dēļ – neatkarīgi no tā, vai tam bija ietekme uz vēlāko bojājumu –, var būt nopietnas juridiskas šaubas. Šādiem noteikumiem vajadzētu tikt atzītiem par neproporcionāli stingriem un radošiem acīmredzamu nelīdzsvarotību starp darījuma pusēm ražotājs-patērētājs līnijā. ES Tiesas judikatūras gaismā garantijas ieraksts nevar uzlikt patērētājam pienākumus, kas ir neskaidri, grūti izpildāmi vai pārmērīgi ierobežo viņa tiesības. Ja atjauninājums nebija pieejams tehnisko problēmu dēļ, vai arī lietotājs netika atbilstoši informēts par tā nepieciešamību – viņam nevar pārmest vainu, nedz automātiski atņemt garantijas aizsardzību.

Tāpēc mēs novērojam vēl vienas interpretācijas problēmas dzimšanu, ar kuru automobiļu nozare saskarsies nākotnē. Līdz šim lielākā daļa strīdu, kas attiecas uz ražotāja garantiju, balstījās uz MV BER regulas ierakstu interpretācijām. Bieži autorizētie servisi (ASO) atteicās no automobiļu garantijas remontiem, kas (saskaņā ar likumu) tika apkalpoti ārpus ASO. Šeit izvirzītais arguments bija servisa veikšana nepareizā veidā, kas neatbilst regulā ietvertajiem nosacījumiem. Protams, šeit rašanās interpretācijas strīdus varēja atrisināt tikai tiesa. Tāpat var būt arī garantijas pakalpojumu atteikšanas gadījumā sistēmas atjauninājuma neuzstādīšanas dēļ.

Tikai civiltiesa var konstatēt, ka konkrēts garantijas līguma noteikums ir aizliegta klauzula. Tomēr, kamēr tas nenotiek, transportlīdzekļa īpašnieks var izmantot pilsētas vai novada patērētāju tiesību aizstāvja palīdzību, kā arī ziņot lietu Konkurences un patērētāju tiesību aizsardzības centram. Ja lietai ir pārrobežu dimensija – attiecas, piem., uz automobiļi, kas ievests no citas ES valsts –, noderīgs būs arī Eiropas patērētāju centrs.

Kādās situācijās būs vērts cīnīties par tiesībām saglabāt transportlīdzekļa garantiju? Šeit ir daži piemēri:

• ja garantija mums tika atteikta nebūtiska attālinātā atjauninājuma (Over-the-air) trūkuma dēļ, kas neietekmē transportlīdzekļa darbību; • ja automobiļš pats uzstādīja atjauninājumu, bet lietotājs neuzklikšķināja uz tā akceptēšanu transportlīdzekļa multimediju ekrānā; • ja atjauninājumu skaroša ieraksts garantijas nosacījumos bija neskaidrs, piem., “Garantija tiek izslēgta gadījumā, ja lietotājs neveic nepieciešamās darbības.”; • kad ražotājs mēģinās pārvelt savu atbildību uz patērētāju – piem., pieprasīs pierādīt, ka automobiļa bojājums neizriet no atjauninājuma neveikšanas; • ja atjauninājuma prasība būs tehniski grūti izpildāma – piem., termiņš būs ļoti īss, bet automobiļš atradīsies vietā bez interneta piekļuves, vai ja ražotāja serveri šajā laikā nedarbosies pareizi.

Papildu noteikumi attiecībā uz Over-the-air

Jau no 2025. gada septembra stājas spēkā t.s. Data Act – ES regula, kas tieši aizliedz ražotājiem izmantot atjauninājumus transportlīdzekļa funkcionalitātes ierobežošanai vai neatkarīgu pakalpojumu sniedzēju izslēgšanai. Ja OTA atjauninājums izraisīs transportlīdzekļa darbības pasliktināšanos, funkciju izslēgšanu vai neiespējamo līdzšinējo pakalpojumu izmantošanu – ražotājs par to atbildēs, un lietotājam vajadzētu būt iespējai atcelt izmaiņas.

Tā ir teorija, jo organizācijas, kas pārstāv neatkarīgus automobiļu tirgus subjektus, ir iesniegušas daudzas piezīmes par regulu. Tās pašreizējā forma var ļaut automobiļu ražotājiem ierobežot piekļuvi datiem, ko ģenerē transportlīdzekļi neatkarīgām remonta darbnīcām, kā arī pašiem lietotājiem. Jāceras, ka ieraksti tiks pārbaudīti, un regula tiešām izpildīs mērķus, kādiem tā tika radīta.

Lai gan automobiļu ražotāji saskaņā ar likumu var pieprasīt no lietotājiem programmatūras atjaunināšanu, šo prasību viņiem ir jāformulē pārredzami, proporcionāli un saskaņā ar spēkā esošo likumu. Automātiska garantijas atņemšana atjauninājuma neuzstādīšanas dēļ var izrādīties nelikumīga darbība, bet diemžēl konflikta patērētājs-ražotājs atrisināšana pieprasīs attiecīgo orgānu iejaukšanos. Cik nopietna un izplatīta kļūs šī problēma? To parādīs tirgus prakse – daudz atkarīgs no pašu automobiļu ražotāju un autorizēto servisu pieejas. Lai mūsu priekšlaicīgie brīdinājumi izrādās tikai pārāk liela centība, kas izriet no iepriekšējās pieredzes.