Kiberdrošība ir termins, kas vairāk asociējas ar IT nozari, nevis autoindustriju. Tomēr tehnoloģija ir kļuvusi par neatņemamu automobiļu sastāvdaļu, un visi tās aspekti ir tikpat pozitīvi, cik apdraudēti.

Kiberdrošība autoindustrijā

Vieglie automobiļi arvien biežāk atstāj rūpnīcas ar elektroniskām braukšanas sistēmām. Steer-by-wire jeb elektroniskā stūrēšana un elektrificētas bremžu sistēmas vairs nav jaunums, bet tās var būt arī potenciāls apdraudējums un kārdinošs mērķis hakeriem. Jo mazāka ir izpratne, jo lielāks risks.

Klāt nāk arī automobiļa tiešais savienojums ar internetu vai pat multimediju netiešais savienojums ar tīklu, izmantojot mobilos telefonus. Pievienosim vēl vairāk pikantuma: pat vienkārši transportlīdzekļi bez ļoti attīstītām multimediju sistēmām jau izmanto dažāda veida savienojamību, piemēram, riepu spiediena uzraudzības sistēmu vai diagnostikas moduli, kas sniedz informāciju par automobili.

Par to, cik ļoti svarīgs ir šis aspekts, pārliecinājās 2015. gadā. Diezgan skaļs incidents, kura laikā zinātnieki spēja attālināti kontrolēt dažas transportlīdzekļa funkcijas, kļuva par ļoti sāpīgu pieredzi gan lietotājiem, gan pašiem autoindustrijas pionieriem. Situācija piespieda ražotājus rīkoties, lai aizsargātu automobiļus pret nevēlamiem uzbrukumiem tīklā.

“Apzinoties, ka automobiļa lietotājam nav jāzina par iespējamiem digitālās drošības apdraudējumiem, mēs ieviestām minimālās piekļuves principu. Tas nozīmē, ka transportlīdzekļa lietotājam ir minimālas tiesības, un viņš nevar brīvi pārvaldīt visas funkcijas transportlīdzeklī. Kad izstrādājam mūsu sistēmas, mēs projektējam tās tā, lai vadītājs saņemtu piekļuvi konkrētai ierīcei transportlīdzeklī tikai uz laiku, kas nepieciešams konkrētās funkcijas izmantošanai. Piemēram, automobiļos ražotāji reti ievieto lietotņu veikalus, un vadītājam ir piekļuve tikai rūpnīcā instalētajai programmatūrai. Izmantojot šādu pieeju, mēs varam būt droši, ka lietošanas kļūdas vai nekontrolētas piekļuves rezultātā automobilī neradīsies nekāda drošības nepilnība,” skaidro Dariušs Mruks, Aptiv Tehniskā centra direktors Krakovā.

Tādējādi var viegli secināt, ka kiberdrošībai pilnībā jāiet roku rokā ar tehnoloģisko attīstību autoindustrijā. Tas arī rada iespēju daudziem programmatūras izstrādātājiem sadarboties ar nozari un pastāvīgi uzlabot aizsardzības barjeru, kas noslēgtu potenciālās ieejas hakeriem. Patiesībā uzbrukums automobilim var būt ļoti nopietns savās sekās un pat novest pie bīstamiem negadījumiem, īpaši ja automobiļos tiek elektrificētas stūres vai bremžu sistēmas.