Vecāki automobiļi prasa mazāk laika, instrumentu un nervu – tā liecina pētījums, kas veikts starp autoservisu īpašniekiem. Mehāniķi arvien biežāk norāda, ka mūsdienu automobiļi, kas pilni ar elektroniku un grūtāk pieejami diagnostikai, kļūst par nopietnu izaicinājumu neatkarīgiem servisiem.

Jaunu automobiļu remonts pārāk sarežģīts?

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas automobiļu darbnīcu īpašnieku uzskata, ka jaunā automobiļa remonts ir laikietilpīgāks nekā vecākā modeļa. Turklāt daudzi no viņiem apgalvo, ka automobiļu ražotāji apgrūtina neatkarīgo servisu darbu. Šādi secinājumi izriet no pētījuma, ko veica lielākais Polijā automobiļu servisu tīkls – ProfiAuto Serviss, kas pieder uzņēmumam Moto-Profil. Mehāniķi arī norādīja elementus, kas mūsdienu transportlīdzekļos visbiežāk lūzt.

Mūsdienu automobiļi arvien vairāk atgādina datorus uz četriem riteņiem, kas mehāniķiem rada pilnīgi jaunus izaicinājumus. Bojājumu diagnosticēšana lielākajā daļā gadījumu prasa specializētu programmatūru, tiešsaistes piekļuvi un padziļinātas zināšanas elektronikas jomā. Lai gan mūsdienu tehnoloģijas veicina automobiļu rūpniecības attīstību, neatkarīgiem servisiem tās nozīmē arī papildu šķēršļus un izmaksas.

Mūsdienu automobiļi prasa vairāk laika

Gandrīz 77% aptaujāto norādīja, ka jaunā automobiļa modeļa remonts ir laikietilpīgāks nekā vecākā. Tikai nedaudz zem 14% mehāniķu atzina, ka vairāk laika velta vecāku automobiļu apkopei, savukārt vairāk nekā 9% nebija viedokļa šajā jautājumā. No kurienes šīs atšķirības? Pirmkārt servisu īpašnieki minēja mūsdienu elektronisko sistēmu sarežģītību. Galveno iemeslu norādīja gandrīz 37% balsotāju. Tālāk tika pievērsta uzmanība ierobežotai piekļuvei tehniskām instrukcijām (gandrīz 17%) un atbilstošu diagnostikas instrumentu trūkumam (vairāk nekā 15%). Nākamajās vietās atradās: apgrūtināta piekļuve elementiem, kas prasa remontu, atbilstošu pilnvaru un sertifikātu trūkums, nepietiekamas prasmes, kā arī zema rezerves daļu pieejamība.

Savukārt vecāku transportlīdzekļu remonta gadījumā par galveno šķērsli mehāniķiem izrādījās tieši zema rezerves daļu pieejamība – šo problēmu norādīja 27% pētīto. 23% aptaujāto minēja apgrūtinātu piekļuvi elementiem, kas prasa remontu, bet vairāk nekā 15% – ierobežotu piekļuvi tehniskām instrukcijām.

Elektronika un dzinējs ir biežākie bojājumu avoti

Apskatītais pētījums sniedz arī svarīgu informāciju par “populārākajiem” bojājumiem, ar kuriem saskaras savā ikdienas darbā. Speciālisti jaunajos automobiļos visbiežāk remontē automobiļu elektroniku (40%) un dzinēju ar tā vadību (38,5%). Vairāk nekā 9% aptaujas dalībnieku pievērsa uzmanību bremžu sistēmas bojājumiem, 7% – balstiekārtas problēmām, bet tikai 3% norādīja sadalītājmehānismu.

– Šie dati skaidri rāda, ka lielākie servisa izaicinājumi koncentrējas ap progresīvajām tehnoloģijām. Neatkarīgiem servisiem tas nozīmē vajadzību pastāvīgi ieguldīt attīstībā un apmācībās. Vienlaikus klasiskie mehāniskie bojājumi, lai gan joprojām pastāv, šeit atkāpjas otrajā plānā. Mēs redzam tātad, cik ļoti mainās remontu raksturs mūsdienu automobiļu rūpniecībā – uzsver Ādams Lehnorts, uzņēmumam Moto-Profil piederošā ProfiAuto tīkla eksperts.

Salīdzinājumam, vecākajos automobiļos pēc mehāniķu domām dominē balstiekārtas problēmas (gandrīz 48%) un bremžu sistēma (18,5%). Bieži parādās arī bojājumi, kas saistīti ar dzinēju un tā vadību (vairāk nekā 12%), izplūdes sistēmu (gandrīz 11%) un elektroniku (vairāk nekā 7%). Tas parāda skaidras atšķirības biežāko bojājumu raksturu starp vecākās un jaunākās paaudzes transportlīdzekļiem. Interesanti, ka ne vienos, ne otros modeļos neviens no aptaujātajiem nenorādīja stūres vai dzesēšanas sistēmu kā visbiežāk remontējamos elementus.

Neatkarīgie servisi stumti malā?

Pētījumā arī jautāja mehāniķiem par viņu viedokli par sadarbību ar automobiļu ražotājiem mūsdienu automobiļu remonta kontekstā. Lielākā daļa respondentu – vairāk nekā 72% – uzskata, ka automobiļu ražotāji apgrūtina servisiem mūsdienu transportlīdzekļu apkopi. Gandrīz ceturtdaļai nebija viedokļa par šo jautājumu, savukārt tikai 3% respondentu redz ražotājos potenciālos partnerus, kas atbalsta jaunu automobiļu remontus.

Par galveno problēmu, ko norāda neatkarīgie servisi, ir ierobežota piekļuve tehniskajai dokumentācijai, elektroschēmām un diagnostikas instrumentiem. Transportlīdzekļu ražotāji bieži aizsargā savas sistēmas no ārējās diagnostikas, kas padara neiespējamu efektīvu remontu bez maksas tiešsaistes piekļuves vai iepriekšēja pilnvarojuma. No mehāniķu izteikumiem arī secināms, ka piekļuve tehniskajiem datiem dažkārt ir tikai šķietama – ražotāju deklarācijām par spīti, šī informācija ne vienmēr ir pilnīga vai noderīga. Papildu barjeras rada elektronika un kodēšana, īpaši mūsdienu borta sistēmu gadījumā. Mehāniķi arī uzsver, ka klienti bieži tiek atturēti no neatkarīgo servisu izmantošanas ar draudiem zaudēt garantiju, kas palielina spiedienu izvēlēties autorizētus servisus.

Vai tātad automobiļa remonts drīz kļūs par izņēmuma autorizēto servisu jomu?

– Šāds pesimistisks scenārijs mums visticamāk nedraud. Pētījuma rezultāti tomēr apstiprina to, ko ikdienā novērojam serviss – mūsdienu automobiļu rūpniecība kļūst arvien slēgtāka pasaule, grūti apkalpojama bez ražotāja atbalsta. Bet no otras puses mēs pastāvīgi ieguldām zināšanās, apmācībās un instrumentos – saka Ādams Lehnorts.

Bojājumi definēti no jauna

Respondenti arī norādīja mūsdienu automobiļu lielākas bojājamības cēloņus. Visbiežāk tika minēta zema detaļu un materiālu kvalitāte, ko raksturojaa kā “pārāk vieglus” vai “maz izturīgus”, kas atspoguļojas ātrākā nolietojumā. Par būtisku faktoru izrādījās arī pārmērīgs elektronikas īpatsvars – sarežģīts, pakļauts bojājumiem un grūti diagnosticējams. Daudzi atbildes arī uzsvēra negatīvās proekološisko risinājumu sekas, piemēram, izplūdes gāzu emisiju samazināšanas sistēmas vai eļļas serviss “long life” režīmā, kas atspoguļojas uz kopējo izturību un palielina mūsdienu transportlīdzekļu bojājamību. Parādījās pat balsis, ka daži automobiļu modeļi nonāk tirgū bez atbilstošiem ilgtermiņa testiem.

– Atcerēsimies, ka norādītie bojājumi var rasties gan no intensīvas ekspluatācijas, gan no jauno tehnoloģiju sarežģītības vai mehāniķu personīgās pieredzes. Grūti tomēr nepamanīt, ka tas, kam bija jāpadara automobiļu rūpniecība ekoloģiskāka, ne vienmēr atspoguļojas izturībā. Ekoloģijai un tehnoloģijām jāiet roku rokā ar kvalitāti – citādi vadītājs sedz izmaiņu izmaksas, bet neatkarīgie servisi saskaras ar arvien vairāk barjerām – piebilst ProfiAuto eksperts.

Pētījuma rezultāti parāda reālās grūtības, ar kurām saskaras neatkarīgie servisi mūsdienu automobiļu rūpniecības laikmetā. Jaunu automobiļu apkope kļūst arvien dārgāka un sarežģītāka, bet mehāniķi nepadodas cīņā par savu pozīciju. Viņi pievienojas servisu tīkliem, iegulda aprīkojumā un apmācībās – viss tas, lai turpinātu veiksmīgi konkurēt tirgū.