Sadales siksna ir viens no svarīgākajiem elementiem iekšdedzes dzinējā, gan benzīna, gan dīzeļa. Tās uzdevums ir sinhronizēt kloķvārpstas darbu ar sadales vārpstu, kas ļauj pareizi atvērties un aizvērties vārstiem pareizajā brīdī. Sadales siksnas plīsums ir nopietns bojājums, kas var novest pie dārgiem remontiem, bet dažos gadījumos pat pie nepieciešamības nomainīt dzinēju.

Sadales siksnas plīsuma sekas

Vairumā iekšdedzes dzinēju sadales siksnas plīsums noved pie virzuļu sadursmes ar vārstiem. Tas notiek tāpēc, ka sadales vārpsta pārstāj griezties, un vārsti paliek atvērtā vai aizvērtā stāvoklī. Tajā pašā laikā virzuļi turpina kustēties cilindros, kas noved pie to sadursmes ar vārstiem. Šādas sadursmes sekas var būt ļoti nopietnas:

• Vārstu saliekšana: Visbiežākais bojājums ir vārstu kātu saliekšana.
• Virzuļu bojājums: Virzuļi arī var tikt bojāti, piemēram, ieplaisāt vai nolūzt to daļas.
• Galvas bojājums: Galējos gadījumos var tikt bojātas vārstu ligzdas galvā vai pat rasties galvas plaisājums.
• Sadales vārpstas bojājums: Siksnas plīsums var arī bojāt sadales vārpstu, piemēram, to saliecot vai salaužot.

Bojāto detaļu nomaiņa ir dārga un laikietilpīga. Dažos gadījumos remonts var būt nerentabls, un vienīgais risinājums būs dzinēja nomaiņa.

Sadales siksnas plīsuma iemesli

Sadales siksna var plīst vairāku iemeslu dēļ:

• Siksnas nodilums: Sadales siksna ir ekspluatācijas detaļa, kas laika gaitā nodilst. Gumija, no kuras tā izgatavota, noveco un zaudē savas īpašības.
• Nepareizs siksnas nospriegojums: Pārāk vaļīga vai pārāk stingri nospriegota siksna var ātrāk plīst.
• Spriegotāja vai vadošo rullīšu bojājums: Šo elementu bojājums var novest pie nepareiza siksnas darba un tās plīsuma.
• Ūdens sūkņa gultņa ieķīlēšanās: Dažos dzinējos ūdens sūkni darbina sadales siksna. Sūkņa gultņa ieķīlēšanās var izraisīt siksnas plīsumu.
• Svešķermeņu iekļūšana: Svešķermeņu, piemēram, akmeņu, iekļūšana starp siksnu un zobratiem var novest pie tās bojājuma.

Kā novērst sadales siksnas plīsumu?

Lai samazinātu sadales siksnas plīsuma risku, nepieciešams:

• Regulāri mainīt siksnu: Siksnas maiņas biežumu nosaka automašīnas ražotājs, un tas ir atkarīgs no dzinēja modeļa. Parasti siksna jāmaina ik pēc 60-120 tūkst. km vai ik pēc 5-10 gadiem.
• Kontrolēt siksnas stāvokli: Periodisko apskašu laikā mehāniķim jāpārbauda sadales siksnas stāvoklis un jānovērtē tās nodilums.
• Mainīt siksnu kopā ar spriegotāju un vadošajiem rullīšiem: Šie elementi arī nodilst un būtu jāmaina kopā ar siksnu.
• Pievērst uzmanību neparastām skaņām: Jebkādas neparastas skaņas, kas nāk no dzinēja zonas, piemēram, čīkstēšana vai klauvēšana, var liecināt par problēmām ar sadales siksnu.

Vai ir vērts vadīties pēc ražotāja ieteiktajiem sadales siksnas maiņas intervāliem?

“Maiņas intervāli ir noteikta nepārsniedzama robeža, pie kuras vienmēr jānomaina sadales sistēmas elementi. Tas nenozīmē, ka tas ir optimālais laiks vai nobraukums, kad tas jāizdara. Vairāk jāvadās pēc transportlīdzekļa ekspluatācijas apstākļiem – ja automašīna tiek izmantota pilsētā, sastrēgumos, dzinējs bieži nav pietiekami uzsilis vai biežāk tiek iedarbināts, tad šis intervāls jāsaīsina pat uz pusi,” intervijā teica Roman Boluk, Continental uzņēmuma tehniskais speciālists.

Bezsadursmes dzinēji: ko tas nozīmē?

Pastāv arī dzinēji, kuros sadales siksnas plīsums nenoved pie virzuļu sadursmes ar vārstiem. Tie ir tā sauktie bezsadursmes dzinēji. Šāda tipa konstrukcijās virzuļi un vārsti nesaskaras pat sinhronizācijas zuduma gadījumā. Bezsadursmes dzinējos sadales siksnas plīsums parasti neizraisa nopietnus bojājumus. Tomēr joprojām ir nepieciešama siksnas nomaiņa un sadales mehānisma regulēšana, lai atjaunotu dzinēja darbspēju.

Atgādināsim, ka dzinējiem ar sadales ķēdi arī var būt problēmas ar izstiepšanos vai plīsumu.