Pēdējā mēneša negaidītie notikumi var liecināt par nozīmīga izrāviena tuvošanos automobiļu nozarē. Globālo pārmaiņu laikmetā drošībai visplašākajā nozīmē vajadzētu būt mūsu prioritātei, un Polijas prezidentūras ES laikā ir vērts tam pievērst īpašu uzmanību. Pie tām pieder izejvielu, energoapgādes un ekonomiskā drošība, vienlaikus rodot līdzsvaru starp atbalstu rūpniecībai un klimata pārmaiņu regulējumu. Svarīga ir arī drošība, ko nodrošina stratēģiskā tehnoloģiskā neatkarība…..

Automobiļu nozarei nekavējoties jāanalizē, kas patiešām ir noticis pēdējo gadu laikā. Sākot ar Dīzeļgeitu un vērienīgo “neto nulles” politiku un beidzot ar Tesla, kas sasniedza rekordlielu tirgus novērtējumu 1,3 triljonu ASV dolāru apmērā. Aicinām jūs izlasīt analīzi.

Autobūves nozare krustcelēs – laiks uzdot jautājumus

Viens no 2024/2025. gada pretrunīgajiem notikumiem bija Elona Maska, Tesla un Platformas X īpašnieka, tvīts, kurā viņš reklamēja galēji labējo partiju “Alternatīva Vācijai”. Tas izraisīja asu kritiku no Vācijas politiķu puses, tostarp ekonomikas ministra Roberta Hābeka, kurš apsūdzēja Masku izpratnes trūkumā par klimata pārmaiņām un ekstrēmu nostāju popularizēšanā. Šis paziņojums izraisīja globālu reakciju, iedragājot uzticību Tesla un Muskam sociālās atbildības ziņā.

Tajā pašā nedēļā pasaulē izplatījās ziņas par vienošanos starp Volkswagen un Vācijas arodbiedrību, kas ietver plašu pārstrukturēšanas plānu, saskaņā ar kuru līdz 2030. gadam Vācijā paredzēts likvidēt vairāk nekā 35 000 darbvietu. Šis lēmums, ko pamudinājusi pieaugošā konkurence no Ķīnas ražotāju puses un mainīgie tirgus apstākļi, rada bažas par Vācijas autobūves nozares nākotni.

Saskaroties tikai ar šiem notikumiem, Eiropas autobūves nozarei būtu nekavējoties jāuzdod sev jautājumi, kurus izvirza eksperti un autorūpniecības nozares pārstāvji. Gan Volkswagen lēmumi, gan Elon Musk pretrunīgais paziņojums uzsver, ka nozares nākotne ir atkarīga no ļoti ātras un efektīvas reakcijas uz mainīgajām tirgus realitātēm un pieaugošajiem politiskajiem un tehnoloģiskajiem izaicinājumiem.

Tesla ir līderis pasaules elektromobilitātes jomā un ir etalons visai autobūves nozarei. Uzņēmuma finanšu rādītāji un iespaidīgā tirgus kapitalizācija ir krasā kontrastā ar problēmām, ar kurām saskaras Eiropas autoražotāji.

Novērojums Nr. 1 – ekonomiskā drošība. Eiropas ražotāju finansiālā veselība

Sešu lielāko Eiropas autoražotāju, proti, Volkswagen, BMW, Mercedes, Stellantis, Renault, Porsche, kapitalizācija ir 260 miljardi euro, kas ir četras reizes mazāk nekā Tesla vērtība (1,3 triljoni euro 2024. gada beigās). Eiropas ražotāju vērtības un peļņas samazināšanās norāda uz grūtībām, ko rada pieaugošā konkurence, tehnoloģiskās pārmaiņas (pāreja uz elektriskajiem transportlīdzekļiem) un spiediens pielāgoties mainīgajam pieprasījumam un ražošanas izmaksām.

Analizējot lielāko Eiropas autoražotāju, piemēram, Volkswagen, BMW un Mercedes-Benz, tirgus vērtības samazināšanos, ir vērts atsaukties uz plašāku Vācijas akciju tirgus kontekstu. Vācijas DAX indekss, kurā ietilpst 40 lielākie biržā kotētie uzņēmumi Vācijā, 2024. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 20 %. Šo uzlabojumu galvenokārt noteica tehnoloģiju un finanšu nozaru atveseļošanās, bet automobiļu nozare atpaliek.

Kopumā Eiropas autobūves nozare saskaras ar būtiskām problēmām saistībā ar rentabilitāti, konkurētspēju un pielāgošanos mainīgajiem tirgus apstākļiem.

Kšištofa Oleksoviča (Krzysztof Oleksowicz), automobiļu detaļu izplatīšanas uzņēmuma Inter Cars dibinātāja un ilggadējā prezidenta, komentārs:

– Eiropas autobūves nozare saskaras ar strauju rentabilitātes kritumu, ko izraisījis pieaugošais regulatīvais spiediens, dārga tehnoloģiskā pārveidošana un pagātnes stratēģiski kļūdaini soļi. Tajā pašā laikā pieaugošais Ķīnas finansiālais un tehnoloģiskais pārākums uzsver, ka steidzami ir nepieciešama visaptveroša stratēģija, kas ļautu Eiropas ražotājiem atgūt konkurētspēju.

Piezīme Nr. 2 – izejvielu un energoapgādes drošība. Regulatīvais spiediens, nepareizi stratēģiski lēmumi, elektromobilitātes problēmas un Ķīnas dominante.

Pašreizējās krīzes pamatā Eiropas autobūves nozarē ir kļūdaini stratēģiskie lēmumi un pieaugošs regulatīvais spiediens, kas pārklājas ar globālo tehnoloģiju un finanšu konkurenci.

Viena no visskaļākajām kļūdām bija ekspansija Krievijas tirgū. Ražotnes Krievijā, kurām bija paredzēts nodrošināt ilgtermiņa peļņu, pēc kara sākuma Ukrainā tika pārdotas par simboliskām summām. Šie lēmumi ne tikai radīja finansiālus zaudējumus, bet arī ievērojami samazināja reģiona uzņēmumu ražošanas potenciālu. Ja šie līdzekļi investīciju Krievijā vietā tiktu novirzīti nevis investīcijām Krievijā, bet gan pašu piegādes ķēžu veidošanai elektrisko transportlīdzekļu (EV) ražošanai Eiropā, situācija šajā nozarē šodien varētu būt citāda.

Otra liela kļūda bija intensīva ekspansija Ķīnas tirgū. Sākotnēji šie pasākumi šķita daudzsološi un deva pozitīvus rezultātus, taču Ķīnas protekcionisma politika ātri vien noveda pie Eiropas zīmolu marginalizācijas. Ķīnas valdība, atbalstot vietējos ražotājus ar daudzām subsīdijām un noteikumiem, faktiski apgrūtināja Rietumu uzņēmumu konkurētspēju vietējā tirgū. Tā rezultātā Eiropas ražotāji, nesaņemot līdzīgu atbalstu no savas valsts valdības, zaudē pozīcijas Ķīnā, kas šobrīd ir lielākais autobūves tirgus pasaulē. Tajā pašā laikā Eiropas uzņēmumi veic lielus ieguldījumus elektromobiļu tehnoloģiju izstrādē, kas ir dārgākas un mazāk konkurētspējīgas salīdzinājumā ar Ķīnas analogiem. Ķīnas elektromobiļi, kas ir par 30-40 % lētāki un tehnoloģiski attīstītāki, grauj Eiropas ražotāju pozīcijas. Noteikumi, kas liek pāriet uz elektromobilitāti, lai gan tie ir labvēlīgi videi, Eiropas uzņēmumus nostāda vēl grūtākā situācijā, jo īpaši ņemot vērā Ķīnas stratēģijas, ko atbalsta konsekventa valdības politika un lielas subsīdijas. Ķīnas panākumi elektromobiļu nozarē balstās uz trim galvenajiem pīlāriem: zemākas ražošanas izmaksas, pateicoties valdības subsīdijām aptuveni 15 miljardu euro apmērā gadā, globālo izejvielu, piemēram, litija un kobalta (70 % no pasaules ieguves), piegādes ķēžu kontrole un dominējošais stāvoklis akumulatoru ražošanā, kas veido 66 % no pasaules tirgus. Dārgu regulatīvo prasību trūkums ļauj Ķīnas uzņēmumiem augt un paplašināties visā pasaulē. Tādi ražotāji kā BYD, NIO, Geely un Great Wall Motors agresīvi iekaro Eiropas tirgu, piedāvājot augsto tehnoloģiju transportlīdzekļus par vietējiem ražotājiem nepieejamām cenām.

MotoFocus izpilddirektors Alfrēds Franke:

– Saskaroties ar Ķīnas pieaugošo dominanci un nepārdomātu stratēģisko lēmumu sekām, Eiropas autobūves nozares nākotnei ir nepieciešama saskaņota rīcība tehnoloģiju, izejvielu un rūpniecības politikas jomā, tostarp tiesību aktu izmaiņas. Bez šādas rīcības plaisa starp Eiropu un Ķīnu kļūs neatgriezeniska, un stratēģisko kļūdu sekas būs jūtamas vēl vairākus gadu desmitus.

Piezīme Nr. 3 – ekonomiskā drošība. Atlaišana un rūpnīcu slēgšana autorūpniecībā un sekas darba tirgū

Saskaroties ar stratēģisko kļūdu un pieaugošās globālās konkurences sekām, Eiropas autobūves nozare saskaras ar nopietnām sociālajām sekām. Darbavietu samazināšana un rūpnīcu slēgšana kļūst par redzamu pazīmi pieaugošajai krīzei, kas ietekmē gan ražotājus, gan automobiļu detaļu piegādātājus. Volkswagen, Eiropas lielākais automobiļu ražotājs, ir paziņojis par plāniem slēgt līdz pat trim rūpnīcām Vācijā, tostarp Cvikavas rūpnīcu, kas bija galvenais elektrisko transportlīdzekļu ražošanas centrs. Tā rezultātā darbu varētu zaudēt līdz 10 000 cilvēku, kas ir aptuveni 10 % no šajās ražotnēs nodarbināto skaita. Arī Mercedes-Benz ir paziņojis par pārstrukturēšanu, kas ietvers aptuveni 3000 darbinieku atlaišanu Bādenes-Virtembergas ražotnēs.

Krīze ietekmē arī vairākus automobiļu detaļu piegādātājus, piemēram, Bosch un Continental, kuri ir paziņojuši, ka līdz 2025. gada beigām savās Vācijas rūpnīcās atlabos aptuveni 5 000 darbavietu. Šie samazinājumi ir reakcija uz pieprasījuma samazināšanos pēc tradicionālajām iekšdedzes transportlīdzekļu detaļām un pieaugošo konkurenci, ko rada Ķīnas elektrisko automobiļu detaļu ražotāji. Vācijas arodbiedrība brīdina, ka gadījumā, ja enerģētikas pāreja nozarē nepaātrināsies, atlaišanas apjoms varētu būt daudz lielāks.

Kopējais apdraudēto darbavietu skaits Vācijas autobūves nozarē līdz 2025. gada beigām šobrīd ir vairāk nekā 50 000. Reģioni ar augstu rūpniecības koncentrāciju, piemēram, Lejassaksija un Bavārija, jau izjūt darba vietu samazināšanas spiedienu. Volfsburgā, Volkswagen galvenajā mītnē, darba vietu samazināšana varētu skart aptuveni 7 % no vietējās nodarbinātības.

Ņemot vērā šīs problēmas, reģionālās valdības un arodbiedrību organizācijas pastiprina spiedienu palielināt ieguldījumus apmācībā un alternatīvu darbavietu radīšanā nozarēs, kas saistītas ar zaļo enerģiju un nākotnes tehnoloģijām. Tomēr bez tūlītēja politiskā atbalsta un koordinētas rīcības negatīvā ietekme var skart ne tikai darba ņēmējus, bet arī vietējo ekonomiku, kas ir lielā mērā atkarīga no automobiļu ražošanas nozares.

Krzysztof Oleksowicz komentē:

– Darbavietu samazināšana Vācijas autobūves nozarē ne tikai destabilizē vietējās kopienas, bet arī vājina Eiropas kā pasaules līdera pozīcijas autobūves nozarē. Bez aktīva valdības atbalsta un ieguldījumiem tehnoloģiskajā pārveidē pašreizējā krīze var radīt ilgtermiņa sekas gan darba ņēmējiem, gan kontinenta ekonomikai kopumā.

apsvērums – ekonomiskā drošība*. Laika spiediens: vai un kā Eiropa pielāgos savu klimata politiku?

* Ekonomiskā drošība, meklējot līdzsvaru starp atbalstu rūpniecībai un klimata pārmaiņu regulējumu

Ņemot vērā pieaugošās problēmas, kas saistītas ar autobūves rūpniecības pārveidošanu, Eiropas ražotāju konkurētspējas samazināšanos un nepieciešamību īstenot klimata ambīcijas, arvien skaidrāk iezīmējas nepieciešamība pēc saskaņotas rīcības ES līmenī. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena (Ursula von der Leyen), jūlijā uzstājoties Eiropas Parlamentā, paziņoja, ka turpinās īstenot vērienīgu klimata politiku, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam panākt Eiropas klimata neitralitāti. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka šo mērķu īstenošanā jāņem vērā rūpniecības konkurētspēja un sabiedrības vajadzības. Šīs stratēģijas galvenais elements būs jauns “tīras rūpniecības nolīgums”, kas tiks iesniegts jaunās likumdevējas varas pirmajās 100 dienās. Šī vienošanās balstās uz četriem pīlāriem: pieejamām enerģijas cenām, iekšējā tirgus aizsardzību, videi draudzīgu produktu veicināšanu un birokrātijas vienkāršošanu. Īpašs uzsvars tiek likts uz enerģijas cenām, kas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītās krīzes joprojām ir galvenais izaicinājums rūpniecībai. Eiropas ražotājiem, kuri jau tagad saskaras ar globālās konkurences spiedienu, lētas enerģijas pieejamība ir ļoti svarīga.

Alfrēds Franke komentē:

– Eiropai ir jāpanāk līdzsvars starp klimata mērķu sasniegšanu un rūpniecības konkurētspējas nodrošināšanu. Sadarbība starp regulatoriem un ražotājiem būs ļoti svarīga, lai radītu pārveidojošu vidi, vienlaikus novēršot turpmāku tirgus daļas zaudēšanu stratēģiskos segmentos. Citu reģionu piemēri, piemēram, ASV, kas ieviesa Inflācijas samazināšanas likumu, vai Ķīna, kas piedāvā subsīdijas 15 miljardu eiro apmērā gadā, liecina par valsts atbalsta nozīmi rūpniecībā. Tomēr, ņemot vērā Ķīnas pieaugošo vadošo lomu elektromobilitātes nozarē un tās veiksmīgo rūpniecības politiku, rodas jautājums, vai pašreizējie Eiropas pasākumi ir pietiekami, lai izturētu šo globālo konkurenci?

Galvenie jautājumi, kurus uzdevuši automobiļu rūpniecības eksperti un nozares organizāciju pārstāvji.

Eiropas autobūves nozare saskaras ar eksistenciālu izaicinājumu. Regulatīvais spiediens, augstās enerģijas izmaksas un pieaugošā konkurence no Ķīnas prasa steidzamu rīcību un atbalstu no valdību un Eiropas iestāžu puses. Tāpēc esam apkopojuši ekspertu un autobūves nozares pārstāvju jautājumus, lai uzsvērtu šādus jautājumus.

• Vai tehnoloģiju uzņēmumi pārņems automobiļu ražotājus, vai arī ir otrādi? (jautā Krzysztof Oleksowicz, Inter Cars dibinātājs un ilggadējs prezidents).
• Kādi pasākumi Eiropai būtu jāveic, lai efektīvi konkurētu ar Ķīnu un atgūtu savas pozīcijas pasaules autobūves nozarē? (jautā Alfred Franke, MotoFocus priekšsēdētājs).
• Kādi pasākumi būtu jāveic Eiropas ražotājiem, lai pielāgotos jaunajai tirgus realitātei? (jautā Jakub Faryś, PZPM prezidents)
• Kas ir jādara, lai ES automobiļu lietotāji pārliecinātos par elektromobilitāti? (jautā Maciej Mazur, PSNM priekšsēdētājs)
• Vai pastāv reāls plāns, kā nodrošināt Eiropas tehnoloģisko pārsvaru, pirms galvenajās inovācijās dominē globālie giganti ārpus Eiropas Savienības? (jautā Tomasz Bęben, SDCM prezidents).
• Vienlaikus, vai noteikumi, kuru mērķis ir aizsargāt klimatu, nepastiprina Ķīnas – pasaulē lielākās CO2 emitētājas – dominējošo stāvokli (jautā Wojciech Drzewicki, SAMAR prezidents).

Eiropa, neraugoties uz tās ambīcijām klimata un tehnoloģiju jomā, nevar atļauties saskaņotas rūpniecības stratēģijas trūkumu, kas pēdējos gados ir pavēris ceļu Ķīnas dominancei. Lai atgūtu konkurētspēju, vajadzīgi ne tikai ieguldījumi tehnoloģijās, bet galvenokārt jāmaina domāšana par automobiļu rūpniecības kā Eiropas ekonomikas stratēģiskā pīlāra nākotni.

Ekspertu un nozares organizāciju pārstāvju ieteikumi.

Lai efektīvi konkurētu pasaules tirgū, Eiropai ir nepieciešamas plašas publiskā un privātā sektora alianses, kas apvieno uzņēmumu tehnoloģisko potenciālu ar ES iestāžu finansiālajām un regulatīvajām iespējām. Tāpēc nozares pārstāvji kopīgi iesaka konkrētus pasākumus, kas cieši saistīti ar drošību plašā nozīmē, piemēram, ES ekonomisko, izejvielu vai energoapgādes drošību:

• Eiropas bateriju un pusvadītāju ekosistēmas attīstība visos vērtību ķēdes posmos (iesaka Krzysztof Oleksowicz, Inter Cars dibinātājs un ilggadējs prezidents).
• Atbalsts komponentu un detaļu ražotājiem pārejā uz bezizmešu transportlīdzekļiem (iesaka Alfred Franke, MotoFocus izpilddirektors).
• galveno izejvielu (piemēram, kobalta, litija) iekšējo piegādes ķēžu izveide Eiropā, lai samazinātu atkarību no ārējiem piegādātājiem. (iesaka Jakub Faryś, PZPM prezidents).
• Ieviest saskaņotu atbalsta sistēmu elektromobiļu ražotājiem un to apakšuzņēmējiem pēc Ķīnas vai ASV parauga (iesaka Maciej Mazur, PSNM prezidents).
• meklēt un veidot spēcīgas partnerattiecības, nevis iesaistīties postošos tirdzniecības karos (ieteica SDCM prezidents Tomasz Bęben).
• Eiropas zaļās enerģijas tehnoloģiju popularizēšana pasaules tirgos, atbalstot eksportu (ieteica Wojciech Drzewiecki, SAMAR prezidents).

Tikai šādā veidā būs iespējams izveidot visaptverošu ekosistēmu, kas atbalstītu rūpniecības pārveidi un ļautu Eiropai atgūt konkurētspēju un drošību daudzās jomās.

Diemžēl turpmāka atlikšana varētu radīt ķēdes reakciju uz citām nozarēm: autobūves nozare ir cieši saistīta ar citām stratēģiskām nozarēm, piemēram, materiālzinātnes, elektronikas vai enerģētikas nozari. Vadošās pozīcijas zaudēšana vienā nozarē bieži vien izraisa inovāciju samazināšanos visā vērtību ķēdē.