Lai gan tiek reklamēts kā veids, kā ietaupīt degvielu un ierobežot izplūdes gāzu emisijas, Eco Driving pārmērīgi konservatīvā formā var veicināt daudzu būtisku dzinēja komponentu priekšlaicīgu nolietošanos. Pretēji izskaidrojumam, dzinēji – īpaši mūsdienīgie – nav konstruēti nepārtrauktai braukšanai “tukšgaitā” un pie zemākajiem iespējamiem apgriezieniem.

Kas ir Eco Driving?

Eco Driving ir tehnisku paņēmienu kopums, kas vērsts uz degvielas patēriņa samazināšanu un braukšanas negatīvā ietekme uz vidi ierobežošanu. Tā ietvaros tiek ieteikts, cita starpā:

• braukšana ar pastāvīgu ātrumu un pēkšņas paātrināšanās izvairīšanās,
• pēc iespējas ātrāka pārslēgšanās uz augstākām pārvadiem – bieži jau pie 1500–2000 apgr./min,
• augstu dzinēja apgriezienu izvairīšanās,
• bremzēšana ar dzinēju un ceļa situācijas paredzēšana ar lielu pārsvaru,
• tukšgaitas darba un nevajadzīgu apstāšanos minimizēšana.

Lai gan daži no šiem principiem ir tehniski un ekonomiski pamatoti, pārāk strikta to ievērošana var novest pie vairākām ekspluatācijas problēmām – īpaši turbopūšķu agregātos un tajos ar tiešo iesmidzināšanu.

Zemi apgriezieni = augsts risks

Braukšanas stils, kas balstīts uz ļoti zemu dzinēja apgriezienu uzturēšanu pie lielas slodzes, noved pie vairākiem nelabvēlīgiem tehniskiem parādībiem. Tas īpaši attiecas uz mūsdienīgiem agregātiem, kas darbojas ar lieliem spiedieniem un šaurām tolerancēm.

1. Mehānisko slodžu pieaugums un detonācijas degšanas risks

Darbs zemiem apgriezieniem lielas slodzes apstākļos, raksturīgs Eco Driving, izraisa degšanas spiediena pieaugumu cilindros, kas netiek kompensēts ar atbilstošu griešanās ātrumu. Rezultāts var būt detonācijas degšanas parādība, t.i., nekontrolēta degvielas-gaisa maisījuma aizdegšanās. Agregātos ar benzīna tiešo iesmidzināšanu ir īpaši grūti kontrolēt aizdegšanas momentu, kas pakļauj virzuļa-savienojošā stieņa mehānismu ekstremālām slodzēm. Laika gaitā tas var novest pie virzuļu dibenu izdegšanas, paātrinātu gulšņu nolietošanos un mikroplaisu galviņā vai blokā.

2. Maisījuma nepilnīga izdegšana un ogle iesūkšanas traktā

Pārāk zemi apgriezieni ir saistīti ar nelielu droseles vārsta atvēršanu un vāju maisījuma virpuļošanu, kas sekmē nepilnīgu degvielas izdegšanu. Agregātos ar benzīna tiešo iesmidzināšanu tas rezultējas ar ogļu nogulsnēšanos uz iesūkšanas vārstiem, kolektoru un kanāliem. Ogles ierobežo gaisa plūsmu, pasliktina sniegumu un noved pie nevienmērīga dzinēja darba, bet laika gaitā var novest pie vārstu izdegšanas vai sensoru bojājumu iesūkšanas sistēmā.

3. Cieto daļiņu filtra (DPF) aizsprošana

Dīzeļdzinējiem nepieciešama pietiekami augsta izplūdes gāzu temperatūra, lai varētu notikt efektīva DPF filtra reģenerācija. Eco Driving – īpaši pilsētā – padara izplūdes gāzes pārāk aukstas, bet reģenerācijas cikls tiek pārtraukts vai netiek uzsākts. Rezultātā cietās daļiņas uzkrājas filtrā, kas pakāpeniski aizsprosto. Tas rezultējas ar jaudas kritumu, palielinātu degvielas patēriņu, dzinēja kontroles lampiņas iedegsanos un vajadzību pēc dārgas reģenerācijas vai filtra nomaiņas.

4. Divmasu spararata pārmērīga slodze

Daudzi vadītāji, kas izmanto Eco Driving, izvairās no pārslēgšanas uz zemākām pārvadiem, paļaujoties uz dzinēja elastību zemiem apgriezieniem. Šādi darba apstākļi rada spēcīgas griezes vibrācijas, kas tiek nodotas divmasu spararatam. Tā vibrāciju slāpētāji tiek pārmērīgi noslogoti, kas noved pie atstarpes izbīšanas un galu galā visa mehānisma bojājumu. Simptomi ir, cita starpā, klauvēšana startēšanas laikā, raustīšanās pārslēgšanas laikā un raksturīga klapēšana tukšgaitas laikā.

Dzinējiem nepieciešams pilns darba diapazons

Mūsdienīgie dzinēji, gan benzīna, gan dīzeļa, ir konstruēti darbam plašā slodžu un apgriezienu diapazonā. Regulāra augstāku apgriezienu (piemēram, 2500-4000 apgr./min) izmantošana kontrolētos apstākļos ne tikai nekaitē, bet pat ļauj dzinējam izdedzināt ogles, izžāvēt izplūdes sistēmu un uzturēt pareizu dzinēja eļļas temperatūru.

Pārāk taupīga braukšana rezultējas ar nepietiekamu spiedienu eļļošanas sistēmā, eļļas atšķaidīšanu ar degvielu un mitruma uzkrāšanos iesūkšanas un izplūdes sistēmās, kas ilgtermiņā noved pie paātrinātas elementu nolietošanās.

Šķietama ekonomija

Lai gan Eco Driving ļauj reāli samazināt degvielas patēriņu pat par 10–20%, ilgtermiņā tas var palielināt automašīnas ekspluatācijas izmaksas. Tādu elementu kā turbokompresors, DPF filtrs, izplūdes gāzu recirkulācijas sistēma (EGR), vārsti vai divmasu spararats bojājumi rada izmaksas, kas sasniedz vairākus, bet dažreiz pat desmitiem tūkstošu eiro.

Degvielas ekonomija ir tātad iluzora, ja 80–120 tūkst. km perspektīvā jānomaina vairāki dārgi dzinēja vai tā aprīkojuma komponenti.

Kā braukt saprātīgi?

Braukšanas stilam jābūt pielāgotam dzinēja konstrukcijai un tā darba apstākļiem. Eco Driving nav jākaitē, ja to piemēro elastīgi un apzināti:

• nav jāizvairās no pārslēgšanās uz zemākām pārvadiem – dzinējs, kas darbojas pie 1800–2500 apgr./min pilsētas režīmā, parasti darbojas visefektīvāk,
• vērts reizi dažās dienās dinamiski paātrināties un “izpūst” dzinēju,
• ceļā, īpaši pie slodzes, nav jānonāk pārāk zemu ar apgriezieniem – īpaši dīzeļiem ar DPF,
• būtiska nozīme ir pareizai eļļas temperatūrai – braukšana zem 2000 apgr./min uz nesiltu dzinēju ir vienkāršs veids, kā to nolietot.

Eco Driving, kas tiek piemērots mehāniski un bez pārdomām, var nodarīt vairāk kaitējuma nekā labuma. Mūsdienīgie dzinēji prasa saprātīgu ekspluatāciju, nevis apsēstīgu apgriezienu izvairīšanos. Lielākā ekonomija ir komponentu ilgmūžības pagarināšana, bet to sasniedz ne ar pārmērīgu dzinēja “dusināšanu”, bet ar tā apzinātu izmantošanu pilnā darba diapazonā.