Gaisa balstiekārtas automašīnās tiek izmantotas jau no rūpnīcas. Tomēr daudzos modeļos šāda opcija nav pieejama autosalonos. Viss nav zaudēts: ir vairāki ražotāji, kas ražo tā saukto pneimatisko balstiekārtu pašmontāžai. Kā tas darbojas un vai tas ir droši un likumīgi?

Gaisa balstiekārta

“Gaisa atsperes” nav nekāds jaunums, jo tās tika patentētas 20. gadsimta sākumā un jau Otrā pasaules kara laikā bija sastopamas amerikāņu kravas automobiļos. Galvenā ideja bija tāda, ka transportlīdzekļa klīrensu varēja regulēt atkarībā no slodzes. Šādas pašas sistēmas jau ilgu laiku tiek izmantotas arī modernajos mikroautobusos un universālveikalos.

Rūpnīcā uzstādītas pilnas pneimatiskās balstiekārtas biežāk tika saistītas ar augstākās klases automobiļiem. Kā piemēru var minēt Mercedes-Benz ar Airmatic sistēmu. Tomēr mūsdienu iespējas ļauj to uzstādīt gandrīz jebkurā automašīnā. Kā tas darbojas?

Gaisa balstiekārta: kā tā ir veidota?

Air ride brīvi tulkojams kā pneimatiskā balstiekārta. Uzstādītās iekārtas uzstādīšanas princips ir tāds pats, kā rūpnīcā uzstādītajām sastāvdaļām premium klases automobiļos. Atsperu vietā ir silfoni jeb tā sauktie spilveni. Tas ir ekvivalents atsperu elementam, kas atkarībā no piepūstā spiediena nosaka balstiekārtas augstumu un stingrību.

Spilveni ar pneimatiskajām šļūtenēm ir savienoti ar cilindru. Parasti rezervuāra tilpums ir aptuveni 10-15 litri (tas, protams, ir atkarīgs no komplekta sarežģītības), un par piepildīšanu ar gaisu (aptuveni 45-50 litri minūtē) rūpējas neliels kompresors. Gaiss tiek pievadīts uz spilveniem ar solenoīda vārstu palīdzību, ko kontrolē no transportlīdzekļa kabīnes: ja vēlamies manuāli mainīt iestatījumus, vai patstāvīgi, veicot nelielas korekcijas, pateicoties sensoriem pie katra riteņa. To uzdevums ir izlīdzināt klīrensu, lai automašīna brauktu vienmērīgā augstumā.

Pneimobalstiekārtas priekšrocības un trūkumi. Cik tas maksā?

Tagad pneimobalstiekārtas pneimobalstiekārtas tiek ļoti bieži izmantotas tūningā. “Spiediena spilveni” ļauj apzināti samazināt klīrensu izstāžu automobiļiem, ļaujot panākt efektu, ka automobilis gandrīz “guļ” uz zemes, vienlaikus nezaudējot vadāmības īpašības, kad spilveni atkal tiek piepūsti. Tos bieži izmanto arī apvidus automobiļiem vai apvidus automobiļiem, lai īslaicīgi palielinātu klīrensu. Vēl citos transportlīdzekļos tas galvenokārt ir braukšanas komforta jautājums: progresīvāk noregulēti komplekti ar vairāk sensoriem ļauj gandrīz nemanāmi “plūst” pāri izciļņiem. Tad katrs ritenis pats sevi izlīdzina, noturot virsbūvi neatkarīgi no balstiekārtas.

Tomēr šim risinājumam, protams, ir arī trūkumi. Pirmais no tiem ir pneimatikas apkope un kontrole. Pneimatiskajiem silfiem, tāpat kā visai cauruļvadu sistēmai un tvertnei, ir nepieciešama regulāra apkope. Pat mazākais defekts var imobilizēt automobili: ja viens “spilvens” nedarbojas, automašīna nevienmērīgi noslīd un vairs nav vadāma. Tas viss ir saistīts arī ar tehnisko apkopi, kas ir daudz sarežģītāka nekā tradicionālo atsperu gadījumā. Arī pats kompresors var tikt bojāts: tādā gadījumā, kad automašīna ir nolaista, nav iespējams atkal piepūst spilvenus. Pneimatiskā balstiekārta ir daudz mazāk izturīga konstrukcija, un tai nepieciešama pastāvīga uzraudzība.

Un neaizmirsīsim par cenu. Tā, protams, ir atkarīga no automobiļu modeļiem un sistēmas sarežģītības. Pilnībā homologētas un legālas sistēmas var izmaksāt līdz pat 1000-2000 eiro tikai par detaļām. Uzstādīšana ir vismaz dažu dienu darbs kvalificētam mehāniķim. Jāņem vērā arī nepieciešamība pieslēgt elektrisko sistēmu.

– Montāžas laiks ir no 10 līdz 20 cilvēkstundām. Mūsu darbnīcā mēs iekasējam aptuveni 50 eiro stundā, kas atkarībā no montējamā komplekta sarežģītības veido ievērojamu summu,” komentē Pjotrs, mehāniķis no servisa centra Kobyļkā pie Varšavas.

Protams, noteikti ir arī lētāki komplekti. Šādu komplektu ir iespējams samontēt arī pašu spēkiem: tomēr jāatceras pārbaudīt homologāciju. Pretējā gadījumā automobilim nebūs atļauts piedalīties ceļu satiksmē.

– Diemžēl ne visiem gaisa spilveniem ir homologācija. Tāpēc saskaņā ar likumu tos nevar izmantot uz koplietošanas ceļiem. Tomēr mēs tos uzstādām: daudzi automobiļi tiek būvēti tikai tāpēc, lai tos varētu izstādīt. Tad šāda balstiekārta, pat bez homologācijas uz ceļiem, palīdz uztaisīt lielāku “šovu” vai vienkārši braukt ar piekabi. Tad arī detaļas ir daudz lētākas,” piebilst Pēteris.

Tradicionālās balstiekārtas papildinājums: PLS Aircups. Kas tas ir.

Lētāka alternatīva automašīnām ar zemu klīrensu ir pneimatiskās pacelšanas sistēmas (PLS) modifikācija, kas pazīstama arī kā “gaisa krūzes”. Tas ir papildinājums standarta atsperēm, kas ļauj automobili uz laiku nedaudz pacelt (aptuveni 5 cm), lai pārvarētu šķērsli.

Tomēr šis risinājums ir daudz mazāk universāls: gaisa kausi neļauj braukt ar piepumpētu automašīnu, tāpēc šīs modifikācijas piedāvātās iespējas beidzas ar automašīnas manevrētspējas palielināšanu.

Nobeigumā: vai pneimatiskā balstiekārta ir droša? Ir vērts uzstādīt pneimobalstiekārtu

Gaisa balstiekārta ir ļoti interesanta modifikācija automašīnai. Komplekti ļauj palielināt automašīnas daudzpusību, un rotaļas ar klīrensu ir pilnībā atkarīgas no jūsu vēlmēm: vai nu iespaidīgi pazemināt automašīnas izstāžu rīkošanai, vai arī paaugstināt, lai pārvarētu grūtāku apvidu.

Tomēr jāatceras, ka pneimobalansēšana ir saistīta ar lieliem izdevumiem un pastāvīgu nepieciešamību “rūpēties” par balstiekārtu. Pūtēji ir ļoti uzņēmīgi pret bojājumiem, un mazākais bojājums nozīmē automašīnas imobilizāciju un dārgu sarežģītās sistēmas apkopi.

– Ar pneimatisko balstiekārtu ir jārīkojas īpaši uzmanīgi, un ir ļoti svarīgi pirms ziemas veikt silfonu pārbaudi. Saviem klientiem es iesaku veikt apkopi un pārbaudi pie katras eļļas maiņas – tad ir viegli atcerēties regularitāti un tas neprasa īpaši vairāk loģistikas,” nobeigumā saka mehāniķis.

Vai tas ir droši? Protams. Apstiprināta pneimobalstiekārta tiek izmantota daudzos automobiļos jau no rūpnīcas. Šāds risinājums nodrošina arī komfortu, jo labi noregulēta sistēma ļauj nesakritumus uzņemt nesalīdzināmi labāk nekā standarta atsperes vai atsperes.