Eiropas lietoto automobiļu tirgus, kura vērtība 2024. gadā sasniedza 635 miljardus eiro, joprojām ir ievērojami pakļauts krāpšanai. Saskaņā ar ziņojumu, 2024. gadā 4,9% transportlīdzekļu bija viltoti nobraukumi, bet pat 40% nesa iepriekšējo bojājumu pēdas. Odometra viltošana rada gadskārtējus zaudējumus, kas tiek vērtēti aptuveni 5,3 miljardi eiro, turklāt daudzi gadījumi paliek neatklāti. Papildus finansiāliem zaudējumiem, slēptā bojājumu vēsture rada reālu draudu patērētāju drošībai sekundārajā tirgū.

Nobraukuma viltošana izmaksā Eiropai miljardus

Rokas Medonis, carVertical izpilddirektors, kurš publicēja minēto ziņojumu, norāda, ka krāpnieki izmanto personas datu aizsardzības noteikumus, kas darbojas dažās ES dalībvalstīs. Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) ļoti plaši definē personas datus, kas apgrūtina uzņēmumiem, kuri darbojas ar transportlīdzekļu datiem, dalīties ar informāciju, pat pie minimāla privātuma pārkāpuma riska.

– Tikai līdzekļi nav pietiekami – mums nepieciešama lielāka brīvība datu izmantošanā, īpaši tur, kur pastāv informācijas plaisa, piemēram, mainoties automobiļa īpašniekam. Kad automobiļš nonāk pie jauna īpašnieka, dati par to bieži “paliek aizmirstībā”, neskatoties uz to, ka pircējam joprojām ir tiesības zināt, ko viņš pērk. Informācijai ir jāseko transportlīdzeklim – tāpēc ir nepieciešams sakārtot datu sistēmas un nodrošināt to vienmērīgu plūsmu, mainoties īpašniekam – skaidro Medonis.

Neskatoties uz dalību EUCARIS (Eiropas automobiļu un vadītāju apliecību informācijas sistēma), tādas valstis kā Vācija, Itālija, Beļģija vai Nīderlande ierobežo transportlīdzekļu vēstures datu sniegšanu to eksporta laikā. Vācija, kas ir lielākā lietoto automobiļu eksportētāja ES, ierobežo piekļuvi informācijai, atsaucoties uz GDPR, neskatoties uz progresīvu reģistrācijas sistēmu esamību. Līdzīgi rīkojas Beļģija un Nīderlande, kas neskatoties uz efektīvu risinājumu, piemēram, “Car-Pass” vai “Nationale Auto Pas”, ieviešanu, pilnībā nesniedz šos datus eksporta laikā, pakļaujot riskam patērētājus citās ES valstīs. Itālija arī neregulāri dalās ar datiem par lietoto transportlīdzekļu bojājumiem. Šāda politika vājina viseiropas patērētāju aizsardzību un grauj vienotā tirgus principus, īpaši sāpīgi skārot Centrālās un Austrumeiropas valstis, kas bieži importē transportlīdzekļus no šīm valstīm.

Ziņojums norāda, ka caurspīdīgums un privātums var līdzpastāvēt, kā piemērs ir Skandināvijas valstis. Zviedrija un Somija ir atradušas līdzsvaru, aizsargājot gan vietējo, gan ārvalstu patērētāju intereses. Pateicoties transporta aģentūrām, piemēram, Transportstyrelsen Zviedrijā un Traficom Somijā, pircēji var viegli iegūt transportlīdzekļa vēsturi (nobraukumu, īpašniekus, apskates) pēc reģistrācijas numura, pat kad automobiļš pamet valsti. Arī Apvienotā Karaliste publiski sniedz datus par transportlīdzekļiem, atbalstot attīstīto tehnisko apskašu tirgu.

Lai aizsargātu savus pilsoņus, ES ir jādefinē un jāvienādo attiecības starp Datu aktu, Atvērto datu direktīvu un GDPR. Caurspīdīgi, viseiropas mēroga transportlīdzekļu datu pieejamības principi ļaus ierobežot krāpšanu, atjaunot uzticību un atbalstīt taisnīgas digitālās ekonomikas attīstību.

Skaidrāki noteikumi un labāka datu apmaiņa aizsargās pircējus, atbalstīs godīgus uzņēmumus un stiprinās Eiropas digitālo ekonomiku. Jautājums ir, vai svarīgāk ir aizsargāt datus, kas neatklāj personisko informāciju, bet palīdz saprast automobiļa faktisko tehnisko stāvokli, vai arī aizsargāt pārdevējus, kuri vēlas slēpt būtiskus faktus? – rezumē Rokas Medonis.