Čīkstēšana bremzēšanas laikā, satraucošas vibrācijas, skrāpēšana – tie ir simptomi, ko gandrīz automātiski autovadītāji saista ar bojātiem bremžu klučiem. Reklamācijas regulāri nonāk pie izplatītājiem un ražotājiem, bet pārsteidzoši bieži tās tiek noraidītas. Kāpēc? Jo ļoti bieži problēma nav komponentes kvalitātē, bet, kluču ražotāju ieskatā, – nepareizā montāžā.

Čīkstēšana nav spriedums

Autovadītāja ieskatā, ja kaut kas čīkst, tas nozīmē, ka tas ir sabojāts. Servisa praksē realitāte tomēr izskatās pilnīgi citādi.

„Ne katra čīkstēšana nozīmē, ka bremžu klucis ir bojāts. Ļoti bieži tas ir montāžas laikā pieļauto kļūdu rezultāts: slikti notīrīts spailes, pastas trūkums, nepareiza vadošo atsperu novietošana, un arvien biežāk vienkārši virziena kluču montāža nepareizajā pusē” – saka Mareks Varmus, ATE zīmola tehniskais konsultants.

Ražotāji nenoraida reklamācijas no principa. Katrs iesniegts gadījums tiek nosūtīts uz pārbaudi, ciktāl tas ir iespējams. Kad speciālistiem ir iespēja apskatīt no automašīnas noņemtās daļas, diagnoze bieži izrādās banāla.

Virziena noteikšana? Joprojām tiek ignorēta

Mūsdienu bremžu kluči tiek projektēti arvien precīzāk. Tajos ir vibrāciju slāpētāji, kompozīta uzliktņi, kā arī tie ir profilēti tā, lai strādātu klusi un vienmērīgi. Galvenais elements ir to virziena noteikšana, kas, kā izrādās, joprojām reizēm tiek ignorēta.

„Mums bija gadījums, kad klucis bija apzīmēts ar milzīgu burtu R un bultiņu, kas norādīja diska griešanās virzienu. Neskatoties uz to, tas tika uzstādīts otrādi. Kad mēs mehāniķim parādījām nolietojuma pēdas, kas norādīja uz nepareizu montāžu, viņš paraustīja plecus un teica: ‘Bet kas to skatās montāžas laikā?'” – stāsta Mareks Varmus.

Tikmēr virziena kluča montāža nepareizā pozīcijā maina tā uzbrukuma leņķi attiecībā pret disku, kas noved pie pastiprinātu vibrāciju, neregulāra kontakta un nepatīkamu skaņu pie katras bremzēšanas. Rezultātā autovadītājs iesniedz reklamāciju, bet ražotājs kluča virsmā redz skaidru montāžas kļūdas pierādījumu.

Montāža nebeidzas ar kluča iebāšanu

Reklamācijas bieži rodas no steigas un rutīnas. Mehāniķis nepārbauda apzīmējumus, jo „klucis tomēr der” un der gan kreisajai, gan labajai pusei vismaz fiziski. Bet bremžu sistēmā niansēm ir nozīme.

„Tas pats kluča modelis bija pieejams kā aftermarket un kā OE. Komplektiem bija identiska berzes maisījums, tas pats numurs, identiskas putekļu emisijas un vara satura normas. Vienīgā atšķirība? Kāds uzstādīja kluci otrādi un tikai tāpēc parādījās čīkstēšana” – saka ATE tehniskais konsultants.

Šādas situācijas īpaši frustrē ražotājus, jo beigās viņu zīmols cieš no kāda cita neuzmanības. Tikmēr realitātē lielāko daļu ar skaņām saistīto reklamāciju tehniskie nodaļi uzskata par nepamatotām.

Darbnīcas atbildība

Satraucoši ir ne tikai tas, ka montāžas kļūdas notiek, bet arī tas, ka tās bieži netiek ņemtas vērā darbnīcās reklamācijas procesā. Vainīgs jābūt produktam, jo ir vieglāk pārgrūst atbildību, nekā atzīt kļūdu.

„Kad parādās čīkstēšana, reti kura darbnīca saka tieši: ‘Mēs nepareizi uzstādījām’. Parasti klients dzird, ka viņam trafījās slikts klucis. Bet pietika izlasīt apzīmējumus uz iepakojuma un pārbaudīt montāžas pusi” – pievieno viņš.

Rezultātā reklamācija tiek noraidīta, klients paliek ar netaisnības sajūtu, bet darbnīca – ar dubultu darbu.

Secinājums: precizitāte nav kaprīze

Virziena apzīmējumi ir konkrēti montāžas norādījumi, kuru mērķis ir minimizēt trokšņa, nolietojuma un nevienmērīga spiediena risku. Tāpēc tehniskā apziņa un rūpība montāžas laikā šodien ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Jo pat labākais klucis, nepareizi uzstādīts, var pievilt, un vainīgs nemaz nav jābūt tam, kurš to ražoja.