Šī gada aprīlī ES Padome pieņēma kopējo nostāju par regulu 883/2004 un 987/2009 grozījumiem attiecībā uz sociālās apdrošināšanas sistēmu koordināciju. Nepilnu mēnesi vēlāk deviņu galveno transporta organizāciju pārstāvji vērsās pie ES varas iestādēm ar aicinājumu nekavējoties apturēt šo reformu. Pārbaudām, kāpēc tā tiek uzskatīta par draudu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.

Kas mainās – galvenās grozījumu nostādnes

Jaunie noteikumi paplašina pluriactivity definīciju. ES regulu kontekstā par sociālās apdrošināšanas sistēmu koordināciju tas nozīmē situāciju, kurā noteikta persona veic darbu vai īsteno darbību vairāk nekā vienā ES dalībvalstī vienlaicīgi vai tuvu laika periodā.

Grozījums paredz, ka šoferis, kurš strādā dažādās valstīs, būs pakļauts apdrošināšanas sistēmai tur, kur ģenerē lielākos ienākumus, nevis tur, kur ir reģistrēts pārvadājumu uzņēmums. Praksē tas nozīmē, ka pārvadājumu uzņēmums var tikt piespiests maksāt iemaksas citā valstī (piemēram, Vācijā, Nīderlandē vai Beļģijā), atkarībā no tā, kur apkalpo visvairāk pasūtījumu. Turklāt šī situācija var mainīties, mainoties pasūtījumu skaitam kalendārajā gadā pa atsevišķiem pārvadājumu darba virzieniem.

Papildus izmaiņas noteikumos uzliek transporta uzņēmumiem pienākumu reģistrēt šoferus apdrošināšanas sistēmā pirms katra brauciena (tā sauktā priekšpaziņošana), kā arī iegūt A1 veidlapu, kas ir apstiprinājums par darbinieka apdrošināšanu sūtītājvalstī. Tas paralizēs šoferu darbu, kuri cross-trade un kabotāžas pakalpojumu gadījumā bieži saņem pasūtījumus burtiski no dienas uz dienu, tāpēc viņiem nebūs laika veikt nepieciešamo pieteikšanu.

Kāpēc nozare skaļi brīdina?

Minēto aicinājumu parakstīja lielākās transporta organizācijas no piecām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm:

• Darba devēju savienība “Transports un loģistika Polija” (TLP) – Polija
• Starptautisko autoceļu pārvadātāju asociācija (ZMPD) – Polija
• Vispoljijas autoceļu transporta darba devēju savienība (OZPTD) – Polija
• Polijas transporta savienība (PUT) – Polija
• Čehijas Republikas rūpniecības konfederācija – Čehija
• Nacionālā autoceļu pārvadātāju asociācija Ungārijā (NiT Hungary) – Ungārija
• Transporta sekcija, Slovēnijas Tirdzniecības kamera – Slovēnija
• Horvātijas autoceļu pārvadātāju asociācija (UHCP) – Horvātija
• Transporta savienība, Slovēnijas Tirdzniecības kamera – Slovēnija

Nozare skaļi brīdina, jo ārvalstu iemaksu izmaksas samazina visa transporta ienesīgumu. Nāk klāt arī administratīvās izmaksas, ko rada, piemēram, papildu personāla pieņemšana darbā, pasūtījumu uzraudzības sistēmas un prioritāra A1 veidlapu sagatavošana.

Tikmēr Centrāleiropas un Austrumeiropas pārvadātāji bieži ir mikro un mazi uzņēmumi, kas darbojas ar zemām maržām un ierobežotu personāla infrastruktūru. Vajadzība to strauji paplašināt rezultēsies ar konkurētspējas kritumu attiecībā pret rietumu operatoriem.

Turklāt šoferis, kurš pakļauts vairākām apdrošināšanas sistēmām, var neiesist nevienā valstī nepieciešamo minimālo iemaksu skaitu pensijas tiesību iegūšanai. Vai arī viņam būs jāiziet cauri sarežģītām, daudzgadīgām procedūrām, lai summētu apdrošināšanas periodus no dažādām valstīm.

Sekas tirgum un videi

Noteikumu grozījumu sekas būs ievērojami plašākas. Elastīguma trūkums cross-trade un kabotāžas pasūtījumu izpildē var novest pie kavēšanās un ierobežojumiem pakalpojumu pieejamībā. Pārvadātāji vienkārši nevarēs izpildīt īstermiņa pasūtījumus.

Turklāt viņi centīsies “aizvērt” komandējumu vienā valstī, tāpēc daudzi atgriešanās braucieni tiks realizēti “tukšā”. Tas palielinās degvielas izmaksas un CO2 emisijas, kas ir pretrunā ar ES klimata mērķiem.

Ko piedāvā nozare?

Aprakstītajā aicinājumā transporta organizācijas piedāvā ES nekavējoties apturēt darbu pie izmaiņām un sākt plašas konsultācijas ar TSL nozari. Tās uzdod jautājumu par iespēju vienkāršot priekšpaziņošanas un A1 veidlapu procedūras, piemēram, izmantojot automatizētas informācijas sistēmas.

Papildus tās aizstāv pārejas periodu piemērošanu, kas ļautu uzņēmumiem ieviest nepieciešamās izmaiņas bez strauja funkcionēšanas izmaksu pieauguma. Uzdots arī jautājums par noteikumu saskaņošanu ar tirgus realitātēm, it īpaši par galvenās mītnes un sistēmas definīcijas precizēšanu, lai tās atbilstu šoferu komandējumu praksei.

Pagaidām nav oficiālas ES Padomes un EK atbildes uz aicinājumu. Likumdošanas process turpinās. Nozares organizācijas veic lobiju darbības, īpaši attiecībā uz noteikumu par “pluriactivity” un priekšpaziņošanas pienākumu svītrošanu.