Novērojot pārmaiņas automobiļu tirgū, ir grūti neradīt iespaidu, ka ES iestāžu virzītie vides aizsardzības projekti nozīmē to, ka, lai gan jaunie automobiļi rada mazāk piesārņojuma, tie kļūst… mazāk izturīgi. Turklāt ar tādu ideju kā “tīra transporta zonas” palīdzību tiek radīts spiediens uz iedzīvotājiem, lai tie atbrīvotos no vecākiem automobiļiem un iegādātos jaunus. Fakts, ka šāda loģika no vides aizsardzības viedokļa ir ārkārtīgi sagrozīta, šķiet, pamazām kļūst skaidrs arī Francijas iedzīvotājiem.
Ko darīt, lai glābtu planētu? Pirkt jaunu automašīnu vai saglabāt veco?
Jau vairākus gadus ES iestādes daudzina direktīvas, kas mudina iedzīvotājus atteikties no vecajiem iekšdedzes automobiļiem par labu jaunākajiem emisiju standartiem atbilstošiem transportlīdzekļiem, galvenokārt elektriskajiem. Arvien vairāk Eiropas pilsētās tiek ieviestas tīra transporta zonas, kas pazīstamas arī kā zema emisiju līmeņa zonas. Tās ierobežo tādu transportlīdzekļu iebraukšanu, kuru gaisu piesārņojošo gāzu emisijas pārsniedz noteiktu līmeni. Drīzumā šajās zonās varēs braukt tikai tie automobiļi, kas atbilst jaunākajiem vides standartiem (galvenokārt elektriskie vai hibrīdautomobiļi).
Izpētot ES tiesību aktu vēsturi, ir grūti neradīt iespaidu, ka to mērķis ir sistemātiski ietekmēt iedzīvotājus, lai tie, veicot izmaiņas savās mājās un garāžās, iesaistītos cīņā pret gaisa piesārņojumu. Šķiet, ka ideālā metode ES plānu īstenošanai ir bieži mainīt izmantoto automašīnu uz tādu, kas atbilst jaunākajiem noteikumiem attiecībā uz videi kaitīgo izmešu daudzumu.
Izmantojot vienkāršu loģiku, ir vērts uzdot sev jautājumu par to, kāds liktenis sagaida vecākus, bet joprojām ekspluatācijā esošus transportlīdzekļus, kas neatbilst jaunajiem vides standartiem. Šķiet, ka ES iestādes par šo problēmu nerūpējas, it kā tā pati no sevis brīnumainā kārtā atrisinātos. Protams, ir iespējams atbrīvoties no šīs problēmas, pārdodot automašīnu, vēlams, pāri kādas valsts vai veselas kopienas robežai. Bet vai vieta, kur šis automobilis izplūdīs kaitīgos izplūdes gāzes, kaut ko maina uz vidi?
Francijas saprāta balss par automobiļu tirgus pārveidošanu
Šādu un līdzīgus jautājumus, kas ir leģitīmi problēmas kontekstā, jau pirms kāda laika sāka uzdot franči. Tas var šķist dīvaini, ņemot vērā, ka Francija ir otrā valsts Eiropā aiz Vācijas, kas visvairāk nopelna no savu zīmolu jaunu automobiļu pārdošanas. Tomēr iniciatīva nāca nevis no valsts amatpersonām vai lielajiem uzņēmumiem, bet gan no pilsoņiem.
Pazīstamais franču žurnāls Le Point 2023. gadā raksturoja ES iestāžu rīcību kā “zaļo smadzeņu skalošanu”. Jāatzīst, ka šis virsraksts bija kāda nejauša pilsoņa citāts, taču tas diezgan spēcīgi iespiedušies sabiedrības apziņā. Žurnālisti rakstā “Kas būtu, ja, lai glābtu planētu, būtu labāk paturēt savu veco auto?” citēja fragmentus no sociologa Gaetana Mangēna (Gaëtan Mangin) doktora disertācijas, kurš no 2017. līdz 2022. gadam pētīja francūžu attieksmi pret autobūvi un vecākiem automobiļiem, tostarp tiem, kas vecāki par 20 gadiem.
Kā izrādījās, Francijas sabiedrības pārstāvji pauda pieeju vides jautājumiem, kas bija pavisam atšķirīga no likumdevēju pieejas. Žurnāla citētajos izteikumos izcēlās atkārtotas izmantošanas retorika, kas bija vērsta pret preču masveida ražošanu un patēriņu. Runa ir par ekoloģijas veicināšanu, izmantojot funkcionālus (vai labojamus) instrumentus, nevis iegādājoties jaunus.
– Nav viegli izskaidrot mūsu dārgajiem vides aizstāvjiem, ka, saglabājot un izmantojot vecu automašīnu, nevis ražojot jaunu, tiek ietaupīti hektolitri ūdens, kilogrami tērauda, gumijas un plastmasas utt. –sacīja veco automašīnu entuziasts Ričards, kas citēts Gaëtan Mangin rakstā. – Problēma ir tā, ka mēs koncentrējamies tikai uz gāzēm, kas izplūst no izpūtēja, tā vietā, lai aplūkotu visu aprites ciklu – no ražošanas līdz pārstrādei, kā arī lietošanai.
Komentarze