Vairāki simti tūkstoši kilometru odometrā mudina autovadītājus meklēt veidus, kā pagarināt dzinēja darbmūžu. Viens no populārākajiem risinājumiem ir pāreja uz augstākas viskozitātes eļļu. Vai tas patiešām var palīdzēt nolietotam dzinējam, vai šāds solis nes vairāk risku nekā ieguvumu?

„Dzinējam jau ir liels nobraukums, tāpēc rūpnīcas eļļa nav pietiekama” – šāda pieeja izklausās loģiska, jo īpaši automašīnām, kas nobraukušas 200 vai 300 tūkstošus kilometru. Problēma ir tā, ka praksē tas bieži noved pie pretēja efekta nekā plānots. Ar šo populāro mītu cīnās TotalEnergies eksperts Adams Klimeks.
Eļļai dzinējā ir daudz vairāk funkciju
Modernā dzinējā eļļa atbild nevien par berzes mazināšanu. Tā piedalās arī daudzu mehānismu un sastāvdaļu darbā, piemēram, hidraulisko spriegotāju, vārstu stūmēju vai mainīgo fāzu sadales sistēmu darbībā. Turbopārkompresētajos dzinējos eļļa papildus dzesē un ieeļļo turbokompresoru, kas darbojas ļoti augstā temperatūrā.
Tāpēc viskozitātes mainīšana „pēc savas iniciatīvas” var negatīvi ietekmēt dzinēja darbību. Produkts ar nepiemērotiem parametriem var lēnāk nokļūt galvenajos eļļošanas punktos, slāpāk darboties aukstā iedarbināšanā un ātrāk zaudēt savas īpašības.
Ko nozīmē apzīmējumi 5W-40 un 15W-40?
Motoreļļu apzīmējumi bieži rada pārpratumus. Eļļai 15W-40 pirmais skaitlis ar burtu „W” norāda uz smērvielas viskozitāti zemā temperatūrā, savukārt otrais – uz viskozitāti augstā darba temperatūrā.
Lai gan eļļām 5W-40 un 15W-40 ir vienāda augstas temperatūras viskozitāte, tās atšķirīgi uzvedas aukstā startā. Eļļa 5W-40 ātrāk plūst caur sistēmu un efektīvāk nokļūst vietās, kur nepieciešama eļļošana. Eļļai 15W-40 šis process ilgst ilgāk, kas nozīmē, ka dzinējs noteiktu laiku darbojas bez optimālas aizsardzības.
Tas ir īpaši svarīgi, jo lielākais dzinēja nodilums bieži notiek tieši uzreiz pēc aukstā dzinēja iedarbināšanas.
„Biezāka” eļļa var palīdzēt tikai šķietami
Pārliecībā par augstākas viskozitātes eļļas priekšrocībām ir kāds patiesības graudiņš. Stipri nolietotos dzinējos, jo īpaši ar nodilušu cilindra gultnes virsmu, tā var īslaicīgi uzlabot blīvējumu, mazināt eļļas patēriņu vai nedaudz nomierināt dzinēja darbību. Tomēr tas nenozīmē, ka šis risinājums ir izdevīgs dzinējam. Šāds produkts vienlaikus var pasliktināt citu mehānismu eļļošanu, palielināt eļļošanas sistēmas slodzi, kā arī izraisīt pārkaršanu un ātrāku eļļas degradāciju. Šādām izmaiņām īpaši jutīgs ir turbokompresors, kuram nepieciešama stabila un ātra smērvielas plūsma. Tā rezultātā „biezākas” eļļas izmantošana var nevis pagarināt dzinēja darbmūžu, bet gan paātrināt tā bojāšanos.
Tikai viskozitāte nav pietiekama
Izvēloties eļļu, nevajadzētu vadīties tikai pēc viskozitātes klases. Divi produkti, piemēram, ar apzīmējumu 5W-30, var būtiski atšķirties pēc savām īpašībām un atbilst dažādiem automašīnu ražotāju standartiem. Tāpēc pirms pirkuma vērts pārbaudīt iepakojuma etiketē norādīto informāciju. Tieši tur var atrast datus par homologācijām, kvalitātes standartiem un ražotāju apstiprinājumiem, kas nosaka, vai konkrētā eļļa atbilst konkrētā dzinēja prasībām.
Vislabāk ir turēties pie ražotāja ieteikumiem
Liels automašīnas nobraukums nedrīkstētu būt iemesls patstāvīgai eļļas viskozitātes klases mainīšanai. Drošākais risinājums joprojām ir izmantot produktu, kas atbilst transportlīdzekļa ražotāja prasībām – gan attiecībā uz viskozitāti, gan nepieciešamajiem standartiem vai apstiprinājumiem.
Informāciju par atbilstošajiem parametriem var atrast lietošanas instrukcijā, transportlīdzekļa servisa grāmatiņā vai TotalEnergies eļļu meklēšanas rīkā.
Komentarze