Skābekļa sensors, kas pazīstams arī kā O2 sensors vai lambda zonde, dara tieši to, ko norāda tā nosaukums – mēra skābekļa daudzumu izplūdes gāzēs. Lai gan tas var šķist samērā vienkāršs uzdevums, O2 sensors patiesībā ir viens no svarīgākajiem sensoriem jebkurā transportlīdzeklī, kas atbild par pareizā līdzsvara uzturēšanu starp gaisu un degvielu optimālai emisijai. Tāpēc jūs vēlēsieties zināt, ko tas dara, kāpēc tas sabojājas un, kas vissvarīgāk, kā to nomainīt, kad tas notiek.

Kā darbojas skābekļa sensors?

Lielākajai daļai automašīnu ir vismaz divi skābekļa sensori, kas izvietoti izplūdes sistēmā; vismaz viens pirms katalizatora un viens vai vairāki aiz katalizatora. “Pirms katalizatora sensors” regulē degvielas padevi, savukārt sensors aiz tā mēra katalizatora efektivitāti.

O2 sensorus parasti var iedalīt šaurjoslas vai platjoslas sensoros. Sensora elements atrodas sensora iekšpusē, ieslēgts tērauda korpusā. Skābekļa molekulas no izplūdes gāzēm iziet caur sīkām spraugām vai caurumiem sensora tērauda apvalkā, lai sasniegtu sensora elementu jeb Nernsta elementu. Nernsta elementa otrā pusē skābeklis no gaisa ārpus izplūdes sistēmas virzās lejup pa O2 sensoru un nonāk saskarē. Atšķirība starp skābekļa daudzumu, kas atrodas ārējā gaisā, un to, kas atrodas izplūdes gāzēs, veicina skābekļa jonu plūsmu un rada spriegumu.

Ja izplūdes gāzu maisījums ir pārāk bagāts un izplūdē ir pārāk maz skābekļa, tiek nosūtīts signāls uz dzinēja elektronisko vadības bloku (ECU), lai samazinātu cilindrā pievienotās degvielas daudzumu. Ja izplūdes gāzu maisījums ir pārāk nabadzīgs, tad tiek nosūtīts signāls palielināt dzinējā izmantotās degvielas daudzumu. Pārāk daudz degvielas rada ogļūdeņražus un oglekļa monoksīdu. Pārāk maz degvielas rada slāpekļa oksīda piesārņotājus. Sensora signāls palīdz uzturēt maisījumu tieši pareizu. Platjoslas O2 sensoriem ir papildu O2 sūknēšanas elements, lai regulētu skābekļa daudzumu sensora elementā. Tas ļauj izmērīt daudz plašāku gaisa/degvielas attiecību.

Kāpēc O2 sensori sabojājas?

Tā kā skābekļa sensors atrodas izplūdes gāzu plūsmā, tas var kļūt piesārņots. Biežākie piesārņojuma avoti ietver pārāk bagātu degvielas maisījuma stāvokli vai eļļas noplūdi vecākā dzinējā un dzinēja dzesēšanas šķidruma sadegšanu degšanas kamerā dzinēja blīvējuma noplūdes rezultātā. Tas ir arī pakļauts ārkārtīgi augstām temperatūrām un, tāpat kā jebkurš komponents, laika gaitā var nolietoties. Tas viss var ietekmēt skābekļa sensora reakcijas raksturlielumus, izraisot pagarinātu reakcijas laiku vai sensora sprieguma līknes nobīdi un ilgtermiņā samazinātu sensora veiktspēju.

Uz ko pievērst uzmanību, ja skābekļa sensors ir bojāts:

Kad skābekļa sensors sabojājas, dators vairs nevar noteikt gaisa/degvielas attiecību, tāpēc tas sāk minēt. Šī iemesla dēļ ir dažas pazīmes, kurām jāpievērš uzmanība:

• Dzinēja pārbaudes lampiņa: lai gan dzinēja pārbaudes lampiņa var iedegtīes daudzu iemeslu dēļ, parasti tas ir saistīts ar emisijas problēmu.
• Liels degvielas patēriņš: bojāts skābekļa sensors izjauks gaisa un degvielas attiecību, izraisot palielinātu degvielas patēriņu.
• Nelīdzena dzinēja darbība tukšgaitā vai aizdedzes pārtraukumi: tā kā skābekļa sensora izvades signāls palīdz kontrolēt dzinēja laiku, degšanas intervālus un gaisa un degvielas attiecību, bojāts sensors var izraisīt transportlīdzekļa nelīdzenu darbību.
• Vāja dzinēja veiktspēja.

O2 sensora problēmu novēršana

Lai identificētu jebkuru O2 sensora kļūmju avotu, apsveriet šādus soļus:

• Nolasiet visus kļūdu kodus, izmantojot diagnostikas rīku. Piezīme: saskaroties ar O2 sensoru problēmām, parasti ir vairāki kļūdu kodi.
• Lambda zondēm ir iekšējais sildītājs, tāpēc pārbaudiet sildītāja pretestību – parasti tā būs diezgan zema.
• Pārbaudiet strāvas padevi sildītājam – bieži šie vadi ir vienā krāsā.
• Pārbaudiet elektrisko savienotāju, vai nav bojājumu vai netīrumu.
• Pārbaudiet izplūdes kolektoru un degvielas iesmidzinātājus, vai nav noplūžu, kā arī aizdedzes komponentu stāvokli – tie var ietekmēt sensora darbību.
• Pārbaudiet, vai O2 sensors nolasa pareizi, apstiprinot O2 vērtību ar četru vai piecu gāzu emisijas analizatoru.
• Izmantojiet osciloskopu, lai pārbaudītu signālu gan tukšgaitā, gan pie aptuveni 2500 apgr./min dzinēja apgriezieniem.
• Izmantojiet reāllaika datus, lai pārbaudītu signālu, ja sensora vadi ir grūti pieejami.
• Pārbaudiet zondes elementa aizsargcaurules stāvokli, vai nav bojājumu un piesārņojuma pazīmju.

Biežākie skābekļa sensora kļūdu kodi:

• P0135: skābekļa sensors pirms katalizatora 1, apsildes ķēde / atvērta
• P0175: sistēma pārāk bagāta (2. banka)
• P0713: degvielas korekcijas darbības traucējumi (2. banka)
• P0171: sistēma pārāk nabadzīga (1. banka)
• P0162: O2 sensora ķēdes darbības traucējumi (2. banka, 3. sensors)

Kā nomainīt skābekļa sensoru:

Pirms sensora nomaiņas jums jādiagnosticē problēma. Pievienojiet diagnostikas rīku, piemēram, Delphi DS, izvēlieties pareizo transportlīdzekli un nolasiet kļūdas kodu(-us). Apstipriniet kļūdas kodu, izvēloties reāllaika datus un salīdzinot aizdomīgi bojātā sensora vērtību ar zināma darbojoša sensora vērtību. Ja nepieciešams, skatiet transportlīdzekļa ražotāja datus, lai atrastu pareizo salīdzināmo vērtību. Var būt nepieciešami citi rīki vai aprīkojums, lai noteiktu, vai problēma ir pašā sensorā, nevis vados.

• Tā kā daudziem jaunāko modeļu transportlīdzekļiem ir vairāki skābekļa sensori, pārliecinieties, ka esat pareizi identificējis bojāto sensoru, lai kļūdaini nenomainītu nepareizo. Transportlīdzekļu ražotāji nedaudz atšķirīgi identificē “1. banku” pret “2. banku” un “priekšējās/aizmugurējās” pret “pirms/pēc” pozīcijām, tāpēc jāuzmanās, lai pārliecinātos, ka esat identificējis pareizo (problemātisko) sensoru. Labākais veids, kā to izdarīt, ir aplūkot reāllaika datus, izmantojot diagnostikas rīku.
• Tad atvienojiet vadu savienojumu.
• Pēc tam izmantojiet uzgriežņu atslēgu – vai īpašu O2 sensora atslēgu – lai izskrūvētu sensoru no tā ligzdas. Pēc izskrūvēšanas izmetiet veco sensoru un nomainiet ar jauno vienību.
• Lielākā daļa skābekļa sensoru tiek piegādāti ar īpašu elektriski vadošu pretieķilēšanās sastāvu, kas uzklāts uz vītnēm, tāpēc tas ir tikai jaunā sensora ieskrūvēšanas jautājums tukšumā, ko atstājis vecais.
• Lai aizsargātu sensoru no iemetināšanas tā vītnē, Delphi sensori tiek piegādāti ar pretieķilēšanās sastāviem, kas ir vai nu iepriekš uzklāti, vai iekļauti kastē. Ja nepieciešams, uzklājiet sastāvus uz jaunā sensora pirms atkārtotas uzstādīšanas. Uzmanieties, lai neuzliktu pārmērīgu daudzumu pretieķilēšanās vielas uz vītnēm, jo tas var piesārņot sensora zonu.
• Pievelciet sensoru ar ieteikto griezes momentu.
• Kad sensors ir savā vietā, pievienojiet elektronisko savienotāju.
• Tagad atkārtoti pievienojiet diagnostikas rīku un izdzēsiet visus saistītos kļūdu kodus.
• Visbeidzot, ieslēdziet aizdedzi un pārliecinieties, ka dzinēja pārbaudes lampiņa ir nodzisusi, pēc tam veiciet ceļa testu.